Skip to content
Log in Join free
CILVĒKJAUDA cover art

Laura Dennler

CILVĒKJAUDA

A Self-Improvement and Education podcast

#180 in Self-Improvement · 🇳🇴
Good podcast? Give it some love!

About the show

Sarunas par prasmēm, kas uzlabo dzīves kvalitāti.

Newest episodes

#275 Par brīvību, meistarību un dzīvesprieku. Aktieris ANDRIS KEIŠS

1 hr 37 min

Andris Keišs ir Jaunā Rīgas teātra aktieris. Četras reizes saņēmis Lielo Kristapu kā labākais aktieris un divas reizes kļuvis par Spēlmaņu nakts gada aktieri. Viņš daudz filmējas. Filma „Nemīlestība”, kurā viņš spēlē, bija nominēta Oskaram. Kopš trešā kursa Andris strādā bez pārtraukuma: ziemā teātris, vasarā kino, un tā katru gadu. Tāpēc dienās, kad pēc treniņa sporta zālē var pasēdēt kafejnīcā, vēlāk palasīt grāmatu, tad vakarā pieķer sevi pie domas: „Ak dievs, nu galīgi nekas nenotika šodien.” Sarunā Andris teica, ka brīvība viņam ir svarīgāka par mīlestību: „Ja tu neesi brīvs, tad tu arī nespēj tā mīlēt.” Bet arī viņu dažbrīd vēl iegrožo doma, ko citi par viņu padomās. Viņš atgādina, ka tas uztrauc visus. Andri izjautāju par viņa meistarību, dzīvesprieku un darbaspējām. Par savu bērnu pieaugšanu Andris atgādināja Nabokova teikto, ka vienīgā pasaules sāpe ir tā, ka skaistums aiziet un tu nepaspēj tam pateikt, cik ļoti tu to mīli.  Filma „Tabita” ar Andra meitu Magdalēnu titullomā būs uz kinoekrāniem 2027. gadā. Tuvākie pasākumi ar Andri Keišu: 13. novembrī „Šekspīrs. Soneti. Pauls | Busulis | Keišs”. Biļetes 13. novembrī „O. Vācieša tikšanās ar skatītājiem” kopā ar dēlu Ādamu Keišu un pianistu Romānu Vendiņu. 20. novembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes 22. novembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes 28.decembrī "Disko Roze". Biļetes 31. decembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes JRT izrādēs Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads  3:11 B...

#274 Dzīves spēks neziņas laikā: kā trenēt savu psiholoģisko noturību. PhD Psych. DIĀNA ZANDE

1 hr 34 min

Šajā sarunā psiholoģijas doktore Diāna Zande piedāvā risinājumus, kā stiprināt savu dzīvesspēku jeb psiholoģisko noturību, kad dzīvē daudz neziņas. Tas noderēs, ja uztraucies, ka varētu zaudēt darbu vai ienākumus mākslīgā intelekta ietekmē vai vecuma dēļ. Kā arī ja fonā jūti trauksmi par kara iespējamību. Diāna ir psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite. Diāna dalījās ar stāstu par kādreiz grūto laiku savā dzīvē, kad pēc aiziešanas no vīra viņa palika bez darba, ar trim bērniem un pēdējiem diviem latiem. Šajā sarunā Diāna skaidro, ka dzīvesspēks nerodas, ja cilvēkam noņem visas problēmas. To trenē, ejot cauri grūtībām. Arī cauri tām bailēm, kas cilvēkus satrauc šobrīd. Sarunas laikā viņa parāda dažādus paņēmienus situācijām, kas rada bažas daudziem. Diāna savā Instagram @diana.zande veido interesantus un noderīgus video ierakstus par attiecībām un iespējām dzīvot labāk. Iepriekšējās intervijas ar Diānu Zandi: Pirmā #117 bija par drošu piesaisti un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi. Otrā #142 – kā veidot veselīgākas attiecības ar saviem vecākiem. Trešā #171, lai svētki nes prieku, nevis iznes smadzenes. Ceturtā #208 – kā prasmīgi veidot profesionālo dzīvi un attiecības, nepazaudējot sevi. Piektā #248 kopā ar Juri Sērmukšu – risinājumi sadzīvei ar cilvēku, kura smadzenes uztver pasauli citādi (UDHT jeb ADHD). Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads  1:39 Neziņa par darbu, mākslīgā intelekta ietekmi uz ienākumiem un karu  4:44 Nenoteiktība ir dzīves normalitā...

#273 Kad uzlabojam savu attieksmi pret nāvi, mēs uzlabojam savu dzīvi. ILZE NEIMANE-NEŠPORA

1 hr 47 min

Es miršu, tu mirsi, manējie mirs, tavējie mirs. Un, nē, es te nepiesaucu nelaimi ne sev, ne tev. Tie ir fakti. Kāda būs mūsu dzīves kvalitāte tad, kad katrs no mums mirs? Slimnīcu palātās hospisa brīvprātīgie no mirstošiem pacientiem regulāri dzird: „Ko es šeit daru? Mani te neviens neārstē. Es gribu būt mājās.” Ar Hospiss LV dibinātāju Ilzi Neimani-Nešporu pirmo reizi par nāvi Cilvēkjaudā runājām pirms pieciem gadiem (saruna #83). Ilze teica, ka pēc tās sarunas hospiss ieguva vairāk brīvprātīgo, kuri tik ļoti vajadzīgi. To sarunu dzirdēja arī mūsu Ginesa rekordists Kārlis Bardelis. Viņš izvēlējās vākt naudu pirmajai hospisa mājai Latvijā, kamēr airēja pāri Indijas okeānam. Vēlāk Kārlim atklāja agresīvu smadzeņu audzēju, un savas dzīves pēdējo posmu viņš pavadīja mājās, hospisa komandas aprūpē. Šoreiz sarunā piedalās arī trīs hospisa cilvēki. Veterinārārsts Jānis Bite ir hospisa brīvprātīgais Bauskas slimnīcā. Žurnāliste Ilze Veģe stāsta par hospisa atbalstu laikā, kad mira viņas tētis. Un Gunta Groskaufmane savos sešdesmit gados nolēma darīt tikai to, kas viņai patīk no sirds, un pieteicās hospisā. Tagad viņa to sauc par labāko darbu savā mūžā. Latvijā ir valsts apmaksāta hospisa aprūpe mājās. Kā Ilze teica: “No desmit ārstiem par to zina divi.” Ja tev rūp, lai smagi slims, mirstošs cilvēks savu atlikušo dzīves laiku var pavadīt kopā ar savējiem, tad ziedo hospisa mājas celšanai: airemaju.lv Pieteikties hospisa brīvprātīgajos var hospiss.lv. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 2:22 Kā pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis izlēma airēt māju 4:31 Bailes no nāves nepāries 14:41 „Meitiņ, ko es šeit daru?” 17:17 Tā nav mediķu vaina 24:48 Brīvprātīgā Jāņa Bites dzīve pirms un pēc hospisa 40:15 Nāve var būt skaista 43:39 Kā saņemt vals...

Similar podcasts

All episodes

The newest 50 of 275 episodes

#275 Par brīvību, meistarību un dzīvesprieku. Aktieris ANDRIS KEIŠS

1 hr 37 min

Andris Keišs ir Jaunā Rīgas teātra aktieris. Četras reizes saņēmis Lielo Kristapu kā labākais aktieris un divas reizes kļuvis par Spēlmaņu nakts gada aktieri. Viņš daudz filmējas. Filma „Nemīlestība”, kurā viņš spēlē, bija nominēta Oskaram. Kopš trešā kursa Andris strādā bez pārtraukuma: ziemā teātris, vasarā kino, un tā katru gadu. Tāpēc dienās, kad pēc treniņa sporta zālē var pasēdēt kafejnīcā, vēlāk palasīt grāmatu, tad vakarā pieķer sevi pie domas: „Ak dievs, nu galīgi nekas nenotika šodien.” Sarunā Andris teica, ka brīvība viņam ir svarīgāka par mīlestību: „Ja tu neesi brīvs, tad tu arī nespēj tā mīlēt.” Bet arī viņu dažbrīd vēl iegrožo doma, ko citi par viņu padomās. Viņš atgādina, ka tas uztrauc visus. Andri izjautāju par viņa meistarību, dzīvesprieku un darbaspējām. Par savu bērnu pieaugšanu Andris atgādināja Nabokova teikto, ka vienīgā pasaules sāpe ir tā, ka skaistums aiziet un tu nepaspēj tam pateikt, cik ļoti tu to mīli.  Filma „Tabita” ar Andra meitu Magdalēnu titullomā būs uz kinoekrāniem 2027. gadā. Tuvākie pasākumi ar Andri Keišu: 13. novembrī „Šekspīrs. Soneti. Pauls | Busulis | Keišs”. Biļetes 13. novembrī „O. Vācieša tikšanās ar skatītājiem” kopā ar dēlu Ādamu Keišu un pianistu Romānu Vendiņu. 20. novembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes 22. novembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes 28.decembrī "Disko Roze". Biļetes 31. decembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes JRT izrādēs Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads  3:11 B...

#274 Dzīves spēks neziņas laikā: kā trenēt savu psiholoģisko noturību. PhD Psych. DIĀNA ZANDE

1 hr 34 min

Šajā sarunā psiholoģijas doktore Diāna Zande piedāvā risinājumus, kā stiprināt savu dzīvesspēku jeb psiholoģisko noturību, kad dzīvē daudz neziņas. Tas noderēs, ja uztraucies, ka varētu zaudēt darbu vai ienākumus mākslīgā intelekta ietekmē vai vecuma dēļ. Kā arī ja fonā jūti trauksmi par kara iespējamību. Diāna ir psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite. Diāna dalījās ar stāstu par kādreiz grūto laiku savā dzīvē, kad pēc aiziešanas no vīra viņa palika bez darba, ar trim bērniem un pēdējiem diviem latiem. Šajā sarunā Diāna skaidro, ka dzīvesspēks nerodas, ja cilvēkam noņem visas problēmas. To trenē, ejot cauri grūtībām. Arī cauri tām bailēm, kas cilvēkus satrauc šobrīd. Sarunas laikā viņa parāda dažādus paņēmienus situācijām, kas rada bažas daudziem. Diāna savā Instagram @diana.zande veido interesantus un noderīgus video ierakstus par attiecībām un iespējām dzīvot labāk. Iepriekšējās intervijas ar Diānu Zandi: Pirmā #117 bija par drošu piesaisti un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi. Otrā #142 – kā veidot veselīgākas attiecības ar saviem vecākiem. Trešā #171, lai svētki nes prieku, nevis iznes smadzenes. Ceturtā #208 – kā prasmīgi veidot profesionālo dzīvi un attiecības, nepazaudējot sevi. Piektā #248 kopā ar Juri Sērmukšu – risinājumi sadzīvei ar cilvēku, kura smadzenes uztver pasauli citādi (UDHT jeb ADHD). Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads  1:39 Neziņa par darbu, mākslīgā intelekta ietekmi uz ienākumiem un karu  4:44 Nenoteiktība ir dzīves normalitā...

#273 Kad uzlabojam savu attieksmi pret nāvi, mēs uzlabojam savu dzīvi. ILZE NEIMANE-NEŠPORA

1 hr 47 min

Es miršu, tu mirsi, manējie mirs, tavējie mirs. Un, nē, es te nepiesaucu nelaimi ne sev, ne tev. Tie ir fakti. Kāda būs mūsu dzīves kvalitāte tad, kad katrs no mums mirs? Slimnīcu palātās hospisa brīvprātīgie no mirstošiem pacientiem regulāri dzird: „Ko es šeit daru? Mani te neviens neārstē. Es gribu būt mājās.” Ar Hospiss LV dibinātāju Ilzi Neimani-Nešporu pirmo reizi par nāvi Cilvēkjaudā runājām pirms pieciem gadiem (saruna #83). Ilze teica, ka pēc tās sarunas hospiss ieguva vairāk brīvprātīgo, kuri tik ļoti vajadzīgi. To sarunu dzirdēja arī mūsu Ginesa rekordists Kārlis Bardelis. Viņš izvēlējās vākt naudu pirmajai hospisa mājai Latvijā, kamēr airēja pāri Indijas okeānam. Vēlāk Kārlim atklāja agresīvu smadzeņu audzēju, un savas dzīves pēdējo posmu viņš pavadīja mājās, hospisa komandas aprūpē. Šoreiz sarunā piedalās arī trīs hospisa cilvēki. Veterinārārsts Jānis Bite ir hospisa brīvprātīgais Bauskas slimnīcā. Žurnāliste Ilze Veģe stāsta par hospisa atbalstu laikā, kad mira viņas tētis. Un Gunta Groskaufmane savos sešdesmit gados nolēma darīt tikai to, kas viņai patīk no sirds, un pieteicās hospisā. Tagad viņa to sauc par labāko darbu savā mūžā. Latvijā ir valsts apmaksāta hospisa aprūpe mājās. Kā Ilze teica: “No desmit ārstiem par to zina divi.” Ja tev rūp, lai smagi slims, mirstošs cilvēks savu atlikušo dzīves laiku var pavadīt kopā ar savējiem, tad ziedo hospisa mājas celšanai: airemaju.lv Pieteikties hospisa brīvprātīgajos var hospiss.lv. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 2:22 Kā pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis izlēma airēt māju 4:31 Bailes no nāves nepāries 14:41 „Meitiņ, ko es šeit daru?” 17:17 Tā nav mediķu vaina 24:48 Brīvprātīgā Jāņa Bites dzīve pirms un pēc hospisa 40:15 Nāve var būt skaista 43:39 Kā saņemt vals...

#272 Par drosmi piedzīvot savu vienreizējo dzīvi. Teologs JURIS RUBENIS

1 hr 50 min

Teologs Juris Rubenis grāmatā „Uguns pavedieni” stāsta par desmit mistiķiem, kuri uzdrīkstējās izdzīvot savu dzīvi, arī tad, kad tā atšķīrās no apkārtējo priekšstatiem un sagādāja viņiem nepatikšanas. Seši no viņiem dzīvoja divdesmitajā gadsimtā. Jurim pastāstīju, ko bieži dzirdu no cilvēkiem, kuri grib mainīt savu nodarbošanos: „Es izniekoju savu dzīvi.” Juris atbildēja ar līdzību no Jaunās Derības. Bagāts cilvēks dodas ceļojumā un trim cilvēkiem iedod naudu. Divi ar to darbojas un nopelna vēl. Trešais aiz bailēm naudu aprok, un tieši viņš saņem vislielākos pārmetumus. Jura ieteikums: „Labāk riskēt pazaudēt to, kas tev ir, nekā nedarīt neko.” Šajā sarunā Juris stāsta, kāpēc lielas pārmaiņas bieži notiek tikai dzīves vidū. Tikai tad mums ir slēdzieni, atziņas un prasmes, kādu divdesmit gadu vecumā cilvēkam vēl nevarēja būt. Juris vērsa uzmanību arī uz to, kā skatīties uz savām kļūdām. Cilvēka dzīve ar visām kļūdām ir materiāls pārmaiņām, un nekas no tās nav jāizmet. Juris Rubenis ir teoloģijas doktors un Integrālās izglītības institūta direktors. Vairāk nekā 30 gadus viņš bija luterāņu mācītājs un ir uzrakstījis vairāk nekā 20 grāmatas. „Uguns pavedienus” es sāku lasīt gadumijā, svētku vakaros. Lasīju ļoti lēnām, jo negribēju, lai grāmatas stāsti beigtos. Parasti grāmatās pasvītroju citātus, salieku izsaukuma zīmes un pierakstus, bet šajā neuzdrošinājos ierakstīt neko. Jura iepriekšējo grāmatu „Starp divām bezgalībām” iesaku katram, kas meklē sevi, un par to bija mūsu pirmā (#140) saruna Cilvēkjaudā. Jura Rubeņa vadībā top Elijas klosteris, kas būs vieta klusumam un iekšējai atjaunotnei. Ja gribi palīdzēt šī skaistā un vajadzīgā darba īstenošanā, tad piedalies ar savu ziedojumu klostera celšanai. Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up S...

#271 Par imunitāti, stresu un līdzsvaru. Profesore, imunoloģe un nefroloģe Dr. INESE MIHAILOVA

1 hr 16 min

Ir tāds teiciens, ka visas slimības ir vai nu infekcija, vai nepareiza imunitātes reakcija uz to. Imunitāti lielā mērā nosaka gēni, bet to ietekmē arī tas, kā mēs dzīvojam. Un stress ir viens no faktoriem, kas imūno sistēmu ļoti bieži izsit no līdzsvara. Imunologu Cilvēkjaudas intervijai meklēju ilgi, un visvairāk ieteikumu saņēmu tieši no ārstiem: „Lūdzu, intervējiet profesori Inesi Mihailovu.” Dr. Inese Mihailova ir profesore, imunoloģe un nefroloģe ar 40 gadu klīniskā darba pieredzi Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņa vada Latvijas Imunologu sertifikācijas komisiju un Rīgas Stradiņa universitātē studentiem un rezidentiem māca imunoloģiju Dakterei jautāju, ko katrs var darīt savas imunitātes labā un kāpēc imūnā sistēma nogurst. Viņa atbildēja: „No dzīves.” Šajā sarunā daktere skaidro, kā stress izsit imūno sistēmu no līdzsvara. Cilvēks grib visu vienlaicīgi: strādāt, mācīties un bērnus, un tad vēl visu ko. Pa dienu viņš strādā, vakarā mācās, bet katram ir savs enerģijas lādiņš. Kad daktere pacientiem jautā, kas notiek viņu dzīvē, viņa bieži dzird par projektu, kas jānodod, lielu stresu darbā vai problēmām ar naudu. Profesore vērsa uzmanību arī uz to, kāpēc gēnus diez vai varam mainīt, bet savu imunitāti varam nesabojāt. Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei! Sarunā pieminētos informācijas avotus atradīsi 271. sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 4:44 Pirmais imunologa jautājums: cik bieži tu slimo 6:23 Cik lielā mērā imunitāti nosaka gēni 8:58 Studenti profeso...

#270 Kad jāizdomā sevi no jauna, lai nezaudētu ienākumus un brīvību mākslīgā intelekta ietekmē. Riska kapitāla investors SERGEJS JAKIMOVS

1 hr 37 min

Turpinājums sarunām par dažādu speciālistu ieteikumiem, ko ņemt vērā, kad pieaugusi neziņa par ienākumiem un mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz darba tirgu. Sergejs Jakimovs ir riska kapitāla fonda LongeVC līdzdibinātājs un investē biotehnoloģiju jaunuzņēmumos ilgmūžības jomā. Šī ir mūsu trešā saruna. Šoreiz par MI. Vienubrīd Sergejs piedāvāja man iejusties ļaunas varas lomā, kam jāuzvar cīņā pret cilvēci, un jautāja, kā to izdarīt bez vardarbības. Atbildēju, ka veicinot apstākļus, kuros cilvēki kļūst arvien dumjāki. Sergejs tos nosauca par absolūtā komforta apstākļiem. Smadzenes un kritiskā domāšana attīstās diskomfortā: tu mācies, tev nesanāk, nesanāk, nesanāk, un tad sanāk. Kad visu neērto domāšanas darbu atdod MI, tas, kam to atdod, sāk pārvaldīt sabiedrību. Šādai varai vairs nav jāiekaro teritorijas, pietiek ar cilvēkiem, kuriem ir viedtālrunis. Sarunā Sergejs stāsta, kas darba tirgū varētu mainīties vispirms un kā mākslīgo intelektu (MI) izmantot, lai tā lietošana nemazinātu cilvēka kognitīvās spējas. Daudzās profesijās MI jau tagad vai tuvāko piecu gadu laikā paveiks darbu efektīvāk, un cilvēkiem tajās sevi vajadzēs izgudrot no jauna. Arī Sergejs pats sev vairākas reizes nedēļā jautā, kāpēc viņš darba jomā ir vērtīgs, jo daudz ko viņa darbā jau var automatizēt. Mūsu sarunā Sergejs skaidro, kāpēc darba zaudēšana nav trakākais, par ko uztraukties. Lielāks risks ir tas, ka kopā ar kritiskās domāšanas un lēmumu uzticēšanu MI, cilvēki pamazām zaudē arī savu autonomiju. Sarunas beigās Sergejs paskaidro, kāpēc sevi izgudrot no jauna vajag tagad, kamēr MI vēl nelemj par tavu profesionālo nākotni. Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju". Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpus...

#269 Plāni ir bezjēdzīgi, plānošana neaizstājama: kā gatavoties nezināmajam ekonomikā. Swedbank Latvija galvenā ekonomiste LĪVA ZORGENFREIJA

1 hr 25 min

Ar šo sarunu sākas vairāku sarunu cikls par dažādu speciālistu novērojumiem un rekomendācijām, ko ņemt vērā laikā, kad ekonomikā un dzīvē ir ievērojami pieaugusi neziņa par ienākumiem, dzīves dārdzību, drošību un mākslīgā intelekta ietekmi uz darba tirgu. Līva Zorgenfreija in Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā. Viņas darba ikdiena ir prognozēt, kas notiks ar Latvijas ekonomiku. Šīs prognozes banka izmanto budžeta plānošanā un lēmumos par to, cik lielus uzkrājumus veidot iespējamiem zaudējumiem. Līva saka, ka viņas darbā svarīgākais ir saprast, kas var notikt ārpus galvenā scenārija. Viņas novērojumi par prognozēšanu var noderēt arī ikdienas cilvēka dzīves lēmumos. Šajā amatā Līva strādā kopš 2019. gada. Pirms tam viņa bija ekonomiste Latvijas Bankā un pārstāvēja Latviju Eiropas Centrālās bankas prognožu darba grupā, bet vēl agrāk strādāja Eiropas Komisijā Beļģijā un Rotšildu investīciju bankā Parīzē. Rotšildu bankā valdīja vīriešu pasaule. Lai tur izsistos, vajag ļoti lielu drosmi. Tur Līva reiz paprasīja tik daudz datu, ka uzkārās bankas Bloomberg terminālis. Mūsu sarunā Līva skaidro, ka vienkāršas atbildes par ekonomiku ļoti patīk populistiem un viņi neņem vērā, ka vienkāršu skaidrojumu par ekonomiku nav. Piemēram, Latvija neatpaliek no Lietuvas vai kādas cits valsts tikai viena iemesla dēļ, kā par to izsakās populisti, kas medī vēlētāju balsis. Līva vērsa uzmanību arī uz to, kāpēc mēs pieņemam sliktus naudas lēmumus, pat zinot, kā būtu pareizi. Smejamies par bērniem, bet neredzam, ka paši rīkojamies ļoti līdzīgi un tāpēc nevaram veiksmīgi atrisināt savas naudas problēmas. Līva arī atbildēja manus jautājumus ar ieteikumiiem iedzīvotājiem, ņemot vērā viņas novērojumus par ekonomiku un pārmaiņām, ko darba tirgū ienesīs mākslīgais intelekts. Rudens sākumā ierakstījām 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafij...

#268 Būt modriem, lai mums ar viltu nenozog brīvību. Žurnālists AIDIS TOMSONS

1 hr 34 min

Žurnālists Aidis Tomsons šogad izdeva grāmatu “Ārpus ētera. Žurnālista piezīmes”. Tajā Aidis stāsta par savu ceļu uz žurnālistiku un šī darba aizkulisēm - to, ko pieredzējis, strādājot ar daudziem atjaunotās Latvijas prezidentiem un premjeriem. Viņa stāsti ir aicinājums lasītājiem saprast cēloņsakarības politikā, mācīties no kļūdām un nepieļaut tās. Par žurnālista darbu Aidis Tomsons ir ieguvis vairākus apbalvojumus, tajā skaitā Triju Zvaigžņu ordeni. Šobrīd Latvijas Radio 1 viņš vada sociāli politisko raidījumu “Krustpunktā” un starptautisko attiecību raidījumu “Divas puslodes”. Kad vasarā no Zvaigzne ABC saņēmu Aida grāmatu, atvēru to, lai aši ieskatītos, bet vairs nenoliku malā, kamēr nebiju izlasījusi visu. Pēc tam vairākiem draugiem sūtīju ziņu, ka viņiem šī grāmata jāizlasa iespējami drīz. Vairāki man atbildēja, ka ir jau to izdarījuši un arī ieteikuši citiem. Mūsu sarunā Aidis skaidro, kāpēc neatkarīga žurnālistika ir viens no demokrātijas pamatiem un ko tā maksā cilvēkam, kurš to dara. Deviņdesmitajos gados Aidi izvāca no Latvijas Televīzijas ētera pēc viņa komentāriem par Saeimas deputātu plānotajām mūža pensijām. Vēlāk viņš vairākus gadus pētīja jaunieša slepkavības lietu Ventspilī un secināja, ka šādu darbu nedrīkst darīt viens. Aidis parādīja, kā Krievijā neatkarīgo žurnālistiku likvidēja soli pa solim. Sākumā valsts uzņēmums Gazprom pārņēma televīziju NTV, un sabiedrība nodomāja, ka nekas traks jau tas nav. Tad žurnālistiem sāka “ieteikt” šodien kaut ko nerādīt vai atkal “kādu” nointervēt, jo tas esot valstiski svarīgi. Līdz tam, ka reizi nedēļā viņi saņēma norādījumus, kā par katru lietu stāstīt, un žurnālisti kļuva par varai izdevīgu ruporu. Aidis pievērsa uzmanību arī deviņdesmito gadu privatizācijai, par kuru maksājam joprojām, un tam, kāpēc Igaunijā neizveidojās tāda oligarhija kā pie mums. Sarunas beigās Aidis pastāsta, kāpēc viņa kritēriji izvēlei, par ko pats balsos šajās vēlēšanās, ir politiķu godīgums, drosme pieņemt nepopulārus lēmumus un att...

#267 Par sabotāžas rokasgrāmatu, lai pamanītu, kad ar tevi manipulē politikā, darbā un dzīvē. Baņķieris KĀRLIS DANĒVIČS

1 hr 47 min

Cilvēkjaudas fanu pasākumā baņķieris Kārlis Danēvičs pieminēja Sabotieru rokasgrāmatu “Simple Sabotage Field Manual", kas ASV 1944. gadā tika sagatavota kā palīgs izlūkdienesta aģentiem. Slepenības zīmogu tai noņēma 2008. gadā, un tagad to var izlasīt bez maksas. Kārlis pieminēja, ka grāmatā ir manipulatīvi paņēmieni, ko var novērot darbībā arī pie mums: politikā, darbavietā un arī dzīvē. Toreiz Kārlim teicu, ka par šo tēmu vajag ierakstīt interviju ar viņu. Grāmatu atradu un izlasīju. Un tad tapa mūsu saruna, ko te redzi. Daži piemēri no grāmatas, ko Kārlis demonstrēja šodienas sadzīvē. Katru jautājumu izskatīt komitejā ar vismaz pieciem cilvēkiem. Katru nākamo sēdi sākt ar to, ka apšaubi iepriekšējā sēdē nolemto. Fokusēties uz detaļām, nevis uz būtību. Izskatās ļoti pazīstami, vai ne? Šajā sarunā Kārlis parāda, kā sabotāža, kas cilvēku iegāž, darbojas trijos līmeņos: tavā galvā, tavā darbā un mūsu valstī. Kāpēc lielāko ļaunumu mums var nodarīt nevis spiegojot pret mums, bet panākot, ka mēs sākam neticēt sev. Personas vai kolektīva un valsts līmenī. Kārlis pievērsa uzmanību, kas notiek ar cilvēku, kurš par sevi domā kā par lūzeri, un kāpēc tieši tāds cilvēks ir vieglākais laupījums manipulatoram. Kā ar vienu jautājumu cilvēku var padarīt nelaimīgu, ko Nobela laureāts Daniels Kanemans parādīja ar baltām A4 lapām. Kārlis Danēvičs ir AS “SEB banka” valdes loceklis un ilggadējs Latvijas SOS Bērnu ciematu padomes priekšsēdētājs, jo tur pārstāv Senātu un vada Finanšu audita komiteju. Sevi sauc par matemātiķi un grāmatu nūģi. Man vienmēr ir ļoti interesanti aprunāties ar Kārli. Un, pieņemot, ka viņa stāstītais interesē ne tikai mani, es šīs sarunas ierakstu Cilvēkjaudas intervijās. Ja arī tu esi cilvēks, kam kā Kārlim rūp bērnu drošība, tad pārskaiti šeit savu ziedojumu SOS Bērnu ciematiem. Mums ir ierakstītas 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam tās samontēt un publicēt, mūsu komandai ļoti noderēs Tavs atbalsts, uzsaucot mums šeit „virtuālo kafiju“. Mēs šo...

#266 Ko darīt, ja problēma atkārtojas, lai gan jau sen mēģini tikt no tās vaļā. MARIJA ĀBELTIŅA

1 hr 35 min

Šī saruna ir par to, ko cilvēks var darīt savā labā, ja viņam ir raksturīgi atkal un atkal iestrēgt vienos un tajos pašos ieradumos, no kuriem jau sen grib tikt laukā. Piemēram, smēķēšanā, pārlieku saldumu ēšanā, nesavaldībā vai kliegšanā uz tuviniekiem, kārtējā pārslodzē darbā. Marija Ābeltiņa skaidroja trīs sistēmas, kurās mēs funkcionējam: izdzīvošanu, dzīšanos pēc mērķiem un nomierināšanos, par kuru visbiežāk aizmirstam. Tieši trešās sistēmas neizpratne noved pie pārslodzes un ieradumiem, kas no tās izriet. Viņa parādīja, kāpēc gribasspēks vien nepalīdz un kā jaunu rīcību nostiprināt soli pa solim, izmantojot kognitīvi biheiviorālās terapijas pieeju, pašapbalvošanu un atkārtotu apņemšanos. Marija Ābeltiņa ir klīniskā psiholoģe, psiholoģijas zinātņu doktore un grāmatas "Profesionālā izdegšana" autore. Viņa ir kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste un daudzus gadus vadījusi biedrības "Skalbes" padomi. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 2:47 Darbs krīzes centrā Skalbes 6:21 Maximas traģēdija un dienestu atbalsts 9:25 Atjaunošanās, ko nepaņēma sev 11:35 Trīs sistēmas, kurās funkcionējam 16:46 Sasniedzējs un baudītājs vienā pārī 22:21 Kā ieplānot atpūtu savā steidzīgajā kalendārā 26:19 Jēgpilni izaicinājumi pasargā no izdegšanas 29:12 Slazds: "Man ir jāatrod jēga un tūlīt" 31:03 Dod sev laiku un eksperimentē 34:16 Daba kā resurss nomierināšanās sistēmai 38:16 Jēga ģimenē, parkā vai pie koka 40:44 Kāpēc iestrēgstam vienos ieradumos 45:16 Smadzenes, kas taupa enerģiju 54:02 Smadzeņu frontālā garo...

#265 Kontrolējošā vardarbība: kā to ieraudzīt un kā palīdzēt. Centra "MARTA" dibinātāja ILUTA LĀCE

1 hr 46 min

Saruna par to, kas ir kontrolējošā vardarbība un kāpēc to ir tik grūti ieraudzīt, pat ja tā notiek tepat blakus. Kāpēc cietušie klusē, pāridarītāji tiek attaisnoti un kā stereotipi aizmiglo mūsu skatu. Iluta Lāce stāsta par situācijām ģimenē un ārpus tās. Par fizisko, ekonomisko, emocionālo un kontrolējošo vardarbību, par sieviešu solidaritāti, kuras reizēm nav tad, kad to vajag visvairāk. Un arī par liecinieka atbildību: ko darīt, ja redzi vai nojaut, ka kādam neklājas labi, un ko katrs varam iesākt, lai situācija mainītos. Mans viesis ir Iluta Lāce, centra MARTA vadītāja un dibinātāja. Centrs MARTA ir vadošā sieviešu tiesību aizstāvības organizācija Latvijā, kas strādā jau 26 gadus un veic arī vardarbības prevencijas darbu ar jauniešiem. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00  Ievads 3:58  No dzimumu līdztiesības līdz vardarbības jautājumiem 5:34  Kādi draudi saņemti, darot šo darbu 11:04 Afganistāna 2025. gadā: ko tas nozīmē mums tepat Eiropā 13:17 "Viņam bija grūta bērnība“. Šis arguments neattaisno vardarbību 20:22 Kontrolējošā vardarbība: "Tu vairs nedzīvo savu dzīvi" 27:43 Kontrolējošo vardarbību ir grūti pierādīt un ticēt cietušajiem 29:50 Kauns, bailes un vainas apziņa, kas traucē no situācijas izkļūt 33:27 Epšteina faili un prostitūcija kā sistēmiska vardarbība 42:37 Vīrieši, kas iestājas par sieviešu tiesībām uz drošību 43:15 Raganu medības mūsdienās: demokrātijas drupināšana Gruzijā un Kirgizstānā 48:02 Krievijā sievietei atņem tiesības uz savu ķermeni 51:46 Cilvēktirdzniecība: kā cilvēki nonāk...

#264 Kā iegūt kontroli pār savu naudu, neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Personīgo finanšu mentors LĪVA VĒLIŅA-PĒTERSONE

1 hr 52 min

Pētījumi liecina, ka 50% Latvijas iedzīvotāju gandrīz katru mēnesi izjūt trauksmi par naudu. Tikai 18% regulāri krāj pensijai. Un 60% uzskata, ka jāpelna vismaz 2000 eiro, lai vispār varētu sākt krāt. Šajā sarunā pievēršamies tam, kā šī domāšana cilvēku ierobežo un kas ir vajadzīgs, lai nauda sagādātu brīvību, nevis stresu. Lai iegūtu finansiālu brīvību, naudu ir jāmāk nopelnīt, saglabāt un pavairot. Mana sarunbiedre stāsta par iespējām, kā to saglabāt (lai pēc tam varētu pavairot). Līva Vēliņa-Pētersone ir personīgo finanšu mentors, SEB Life and Pension klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja, pārdošanas komandu vadītāja, SEB skolu vēstnešu programmas jauniešu mentors, supervizors. Viņa vada finanšu pratības seminārus uzņēmumiem un finanšu mentoringu jauniešiem. Līvas aicinājums ir palīdzēt pārdošanas organizācijām sasniegt biznesa plānu, atbalstot darbiniekus viņu mērķu sasniegšanā, un iedvesmot cilvēkus finansiāli stabilai dzīvei. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas ir 264.sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads: "Tev ir jāzina, kā naudu nopelnīt, saglabāt un pavairot" 3:12 Pētījumu dati: latvieši kā kredītu maksātāji un kā krājēji? 4:53 "Tikai katrs piektais regulāri krāj pensijai. Katrs otrais par to vispār nedomā." 5:56 Trīs krāšanas kabatas 7:01 Cik lielam jābūt drošības spilvenam? 13:28 Mīts: "Man vajag 2000 EUR algu, lai sāktu krāt" 15:10 Trīs uzdevumi, lai tev ir nauda: nopelnīt, saglabāt, pavairot 17:06 "50% cilvēku izjūt trauksmi par naudu gandrīz katru mēnesi" 18:27 Lauras pieredze: kā iz...

#263 Komforts atņem jaudu, diskomforts to atdod: kā mainās smadzenes, ķermenis un dzīve. Riska kapitāla investors ilgmūžības nozarē: SERGEJS JAKIMOVS

1 hr 49 min

“Pārstāj darīt debīlas lietas," tādu intervijas nosaukumu Sergejs piedāvāja mūsu sarunas beigās, kad apkopoja visu, ko viņš tajā stāstīja. Es viņu izjautāju par jaunumiem ilgdzīvošanas industrijā, jo viņš tos zina no savas investora darba ikdienas, regulāti sadarbojoties ar zinātniekiem, un kas varētu noderēt tiem, kam ir svarīgi būt veseliem un dzīvot kvalitatīvu dzīvi ilgāk, nekā esam pieraduši uzskatīt par iespējamu. Šī (jau otrā) saruna ar Sergeju ir tieša un faktos pamatota. Sergejs stāsta par kognitīvo lejupslīdi un to, ko ātrais saturs dara ar mūsu spēju koncentrēties. Par to, kāpēc tieši brīdī, kad mācoties gribas kaut ko mest pret sienu, jo nesanāk, ir tas brīdis, kad smadzenes mācās un ir jāturpina. Par cerīgiem jaunumiem no ilgmūžības zinātnes. Un par to, kā atbildība par mūsu veselību ir tikai pašu rokās. Sergejs Jakimovs ir uzņēmējs un riska kapitāla investors, kurš specializējas biotehnoloģiju un ilgmūžības (longevity) nozarē, un viens no fonda LongeVC dibinātājiem un vadošajiem partneriem. Viņš investē agrīnās stadijas kompānijās, kas meklē risinājumus kardiovaskulārajām, onkoloģiskajām, neirodeģeneratīvajām un metaboliskajām slimībām. Viņš no personīgās pieredzes, kopš bērnības zina, kā ir dzīvot ar autoimūnu, neirodeģeneratīvo slimību. Tāpēc Sergejs uz veselību un dzīvi raugās ar reti sastopamu skaidrību un tiešumu. Cilvēkjauda 21.-23.maijā rīko šo 3 dienu Jaudas piedzīvojumu cilvēkiem, kuri dzīvē grib vairāk gandarījuma un iespēju, kas prasa drosmi. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un daudzpusīgas telpas pasākumiem ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00:00 Ievads 0:03:01 Kā ātrais kontents maina dopamīna mehānismu 0:08:08 "Tavas smadzenes ir...

#262 Par drosmi, lēmumiem un profesionalitāti dzīvē un darbā. Aktieris JURIS ŽAGARS

2 hr 14 min

Mans sarunbiedrs ir Juris Žagars, Dailes teātra direktors. Aktieris, kurš pēdējo gadu laikā ir filmējies Netflix seriālā “In from the Cold” un Paramount seriālā “The Agency” (producents Džordžs Klūnijs, galvenajās lomās Maikls Fasbenders un Ričards Gīrs). Un īpašnieks Žagarkalnam, kas ir Cēsīs. Runājām par Žagara drosmi pieņemt nepopulārus lēmumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu rezultātus, par kuriem viņš ir atbildīgs, bet kas 80% gadījumu kādam nepatīk. Viņš stāstīja par savu pieeju, lai nav bail, ka no sava atbildīgā amata un sirdsdarba var tikt atlaists jebkurā brīdī (tā savulaik notika ar brāli, operas direktoru). Un kāpēc Juris to redz kā izaugsmes iespēju dzīvē, kas dod enerģiju, nevis kā trauksmes avotu. Daudzpusīga saruna. Par fiziskās formas uzturēšanu un darbaspējām dzīves garumā. Par brāļa, Andreja Žagara, pieredzi, vadot operu, kas Jurim tagad noder vadot teātri. Par kļūdainiem lēmumiem, komandu, bailēm un brīvību darbā un ārpus tā, kas ir daļa no interesantas un piepildītas dzīves. Par atziņām, kas radušās, nokļūstot neparastās situācijās. Ar profesionāļa ieteikumiem, kā savaldīt savu satraukumu atbildīgos brīžos. Un vēl daudz ko citu. Cilvēkjauda rīko 3 dienu Jaudas piedzīvojumu cilvēkiem, kuri dzīvē grib vairāk gandarījuma un iespēju, kas prasa drosmi. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas atradīsi 262. intervijas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00:00 Ievads 0:02:33 “Man patīk strādāt” 0:05:18 Ko iemācījās no brāļa Andreja Žagara, kas šobrīd noder darbā 0:12:03 Brīvības sajūta, jo vari tikt atla...

#261 Naudas psiholoģija: kā pārvarēt bailes un neziņu, lai uzlabotu savas finanses. Dr. ARTŪRS MIKSONS

1 hr 48 min

Šajā intervijā ar psihoterapeitu Dr. Artūru Miksonu runājam par to, kā cilvēku finanšu lēmumus ietekmē emocijas, ieradumi un priekšstati par naudu. Es dakterim jautāju arī, kāpēc uzkrājumi un ieguldījumi daudziem joprojām šķiet sarežģīti, nesasniedzami vai “ne jau man domāti”. Es uzskatu, ka ir svarīgi uzlabot spējas prasmīgi apieties ar naudu, jo finansiālā nedrošība ietekmē cilvēka veselību, attiecības un iespējas. Saskaņā ar SEB bankas un Norstat aptauju, kas veikta 2026. gada februārī, 22.1% cilvēku uzkrājumu nav vispār. Tikai 21.8% aptaujāto cilvēku naudas pietiktu ilgāk nekā 3 mēnešiem, bet 15.1% - mazāk nekā vienam mēnesim. Tas nozīmē, ka liela daļa dzīvo bez īsta “rezerves plāna”. Pētījumā konstatēts, ka stress par naudu ir daudzu cilvēku ikdiena: 23.2% bieži vai ļoti bieži izjūt trauksmi par naudu, vēl 32% to jūt laiku pa laikam (gandrīz katru mēnesi). Cilvēku, kuri par naudu vispār nesatraucas, ir tikai 5.7%. Šo sarunu veidojām ar SEB bankas atbalstu, jo gan bankai, gan Cilvēkjaudai rūp, lai Latvijā pieaugtu cilvēku pārticība un sabiedrības turības līmenis. SEB bankai ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem izprast uzkrājumu un ieguldījumu nozīmi, lai viņi varētu veidot labākas attiecības ar naudu un justies pārliecinātāki par savu nākotni. Saruna palīdz paskatīties uz finanšu tēmām vienkāršāk, cilvēcīgāk un bez liekas spriedzes, lai katram ir iespēja izdevīgāk rīkoties ar finanšu izvēlēm savai nākotnei. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 Ievads: kāpēc mēs zinām, bet nedarām 02:45 SEB un Norstat pētījumu dati par latviešu finansēm 06:37 Kā veidojas cilvēka attiecības ar naudu 09:27 Vajadzības vai vēlmes: kāpēc robeža saplūst 13:21 Padomju mantojums un "tagad varu atļauties" 18:53 Vai krāt nesanāk, jo tiešām nav naudas? 20:20 Gulētiešanas analoģija, kad mazais lēmums vakarā ietekmē visu nākamo dienu 24:33 Pensija šķiet pārāk abstrakts jēdziens, ko smadzenes neuztver nopietni 31:01 Par ilūziju, kad atbildību uzkraujam savam "nākotnes es" 39:25 Ja skatīties savos tēriņos...

#260 Mākslīgais intelekts ikdienā, pārdošana un iespējas uzsākt biznesu arī briedumā. Uzņēmēja ANNA ANDERSONE

1 hr 35 min

Šajā sarunā ar uzņēmēju un tehnoloģiju izmantošanas līderi Annu Andersoni runājam par iespējām, kā mākslīgo intelektu (M.I.) izmantot par produktīvu risināšanas partneri, nevis uztvert par “maģisko melno kasti”, kas domās mūsu vietā. Otrā lielā tēma ir pārdošana un uzņēmējdarbība arī brieduma gados. Mēs runājam par bailēm no atraidījuma, latviešu attiecībām ar pārdošanu un to, kā mainīt skatījumu no “cilvēkiem kaut ko iesmērēt” uz “atrodu savus īstos klientus un palīdzu viņiem ar to, ko daru labi”. Anna dalās pieredzē no Start School, kur pieaugušie un jaunieši trenē tieši tās prasmes, kas Latvijā pietrūkst visvairāk: būvēt un pārdot. Sarunas gaitā pieskārāmies arī dibinātāja vientulībai, vajadzībai pēc kopienas, kurā saka “krīti, mēs tevi noķersim”, un tam, kā cilvēks, uzlabojot savas digitālās prasmes, iegūst pavisam citu brīvības līmeni darbā un dzīvē. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Sarunā pieminētos rīkus un iespējas atradīsi šīs 260. sarunas lapā.

#259 Par zaudējumiem, iespējām un drosmi, kas veido jaudīgu dzīvi. Radio SWH vadītājs JĀNIS ŠIPKĒVICS

2 hr 2 min

Ir cilvēki, kuru dzīvesstāsts liek apstāties un aizdomāties par savu. Tāda ir šī saruna ar Jāni Šipkēvicu, "Radio SWH" un "Radio SWH TV" līdzdibinātāju un vadītāju. Tajā dzirdēsi, kā zaudējumi pārtop par izejmateriālu jaudai, nevis rūgtumam. Kā ir augt, zinot, ka īsto vecāku nav blakus, un kā no šīs plaisas vēlāk izaug spēja vadīt medijus, projektus un cilvēkus. Mēs runājām par negaidītām vēstulēm, kas saviļņo līdz sirds dziļumiem, par azartu izmantot pēkšņas iespējas un par iekšējiem lēmumiem, kuros dzimst asums un “killer” instinkti - nevis pret citiem, bet pret saviem ierobežojumiem. Šī ir saruna par dzīvi, kas nav bijusi ne vienkārša, ne parasta. Tā izraisīs gan spēcīgas emocijas, gan pavērs idejas, kā arī savu pieredzi pārvērst degvielā, kas ved uz priekšu. Tāda ir visa grāmata “Ar dziesmu par dzīvi”, ko Jānis piepildījis ar stāstiem par savu krāsaino, neparasto dzīvi un šogad publicējis. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

#258 Par sievietes psihisko veselību dažādos dzīves posmos. Profesors ELMĀRS RANCĀNS

1 hr 48 min

Šajā sarunā ar psihiatru, profesoru Elmāru Rancānu, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, skatāmies uz sievietes psihisko veselību no pubertātes līdz vecumdienām. Sarunā profesors skaidro: - kāpēc premenstruālās emocionālās svārstības nav rakstura vājums, bet fizioloģija; - kas ir premenstruālā disforija un kā to atpazīt; - kādi ir pēcdzemdību depresijas riska faktori un ko darīt, ja redzi simptomus sevī vai citā; - kāpēc perimenopauze ir otrais riska periods depresijas attīstībai; - kā rūpēties par smadzeņu veselību, lai sieviete sava mūža vēlīno posmu dzīvotu pilnvērtīgi. Saruna ir domāta gan sievietēm, gan viņu partneriem, vecākiem un visiem, kam blakus ir sieviete kādā no šiem dzīves posmiem. Šī ir otrā saruna ar profesoru Rancānu. Pirmā bija 238. epizodē par psihisko veselību: no aizspriedumiem līdz risinājumiem. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Profesora ieteiktos informācijas avotus atradīsi 258. intervijas lapā šeit.

#257 Klejotājnervs un ikdienas izvēles, kas ietekmē veselību un pašsajūtu. KRISTĪNE BRICE

1 hr 30 min

Saruna ar Kristīni Brici par klejotājnervu. Tas savieno smadzenes ar ķermeni un ietekmē, cik labi guļam, kā strādā gremošana, imunitāte un arī noskaņojums. Kristīne Brice ir sertificēta TRE®️ (Tension & Trauma Release Exercises) pasniedzēja un jogas pasniedzēja. Savā darbā viņa cilvēkiem palīdz mazināt stresu, trauksmi un ķermeņa spriedzi, izmantojot somatiskās prakses un nervu sistēmas regulācijas metodes. Sarunā viņa vērš uzmanību uz to: - kāpēc ar pozitīvo domāšanu parasti ir par maz, ja ķermenis dzīvo pastāvīgā trauksmes režīmā; - kā ikdienas paradumi: kustība, atpūta, miegs, spriedze ķermenī vai nu tonizē, vai nogurdina klejotājnervu; - kā sportošana var gan palīdzēt, gan arī neko neatrisināt, ja nervu sistēmai netiek dota īsta atpūta; - kāpēc motivācija nerodas, gaidot, kad tā radīsies, bet rodas no rīkošanās; - kā ikdiena var ritēt bez ierastām galvassāpēm un ieilguša saspringuma. Šī saruna noderēs cilvēkiem, kuriem ir daudz atbildības, liela slodze un kuri jūt, ka tā, kā ir tagad, nevar turpināties bez sekām. Ja tēma tevi interesē, tad iesakām noklausīties iepriekšējo (Nr 175) sarunu ar Kristīni, kas bija par stresa regulēšanu ikdienā, lai vairāk spēka labi dzīvot. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Cilvēkjaudas labvēļu pasākums 20.martā bateriju uzlādēšanai. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

#256 Iet ārpus zonas, kur mainās uzskati par sevi un citiem. Žurnāliste KRISTĪNE GARKLĀVA

1 hr 51 min

Sen gaidīta saruna ar žurnālisti un TV raidījumu vadītāju Kristīni Garklāvu. Viņa ir profesionāle, kura parasti pati intervē citus (gan TV, gan savā podkāstā “Izgaismots”), bet šoreiz stāsta par sevi. Mēs pievērsāmies adrenalīnam, bailēm (līdz pat panikai tam visnepiemērotākajā vietā), jūtīgumam, piedzīvojumiem un tam, cik liela drosme patiesībā ir vajadzīga, lai turpinātu rādīt sevi publiski. Runājam par to, kā nepazust citu gaidās, kad sabiedrība tevi idealizē vai ienīst, kā arī par neredzamo cenu, ko maksā sabiedrībā redzams darbs, un par to, kā darīt savu darbu tā, lai acis joprojām mirdz. Klausies, ja tevi interesē savu robežu pārvarēšana, drosmes trenēšana un cilvēcīgums. Ja tevi vilina gan piedzīvojumi, gan sevis iepazīšana - saprast, no kā tu bēdz, ko tu meklē un kas tev patiesībā ir svarīgi, tad šī saruna ar Kristīni tevi gan izklaidēs, gan iedvesmos. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Cilvēkjaudas labvēļu pasākums 20.martā bateriju uzlādēšanai.  Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas 256. intervijas lapā.

#254 Kad ar mūsu interesēm manipulē – domāšanas skaidrība kā aizsardzība. Profesors JURĢIS ŠĶILTERS

1 hr 29 min

Pētījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pēc māņticības līmeņa drīzāk atgādina Filipīnas un pat Krieviju, nevis savus Baltijas kaimiņus. Tas nozīmē ne tikai ticību sliktām zīmēm, pareģojumiem un šarlatāniem, bet arī paaugstinātu risku uzķerties uz sazvērestības teorijām, pseidozinātni un politiskām manipulācijām. Rezultātā iegūstam apdraudētu demokrātiju un iedzīvotāju labklājības līmeni, it īpaši – ilgtermiņā. Kritiskā un zinātniskā domāšana, kas labklājības veicināšanai būtu jāapgūst tāpat kā lasītprasme, joprojām netiek mācīta pietiekami konsekventi. Skolās un sabiedriskajā telpā trūkst skaidru risinājumu, kā cilvēkiem spēt atšķirt faktus no “pasaciņām” un pierādījumus no viedokļiem. Rezultātā Latvijā ir liela sabiedrības daļa, kuru viegli sarīdīt, iebaidīt un manipulēt ar vienkāršotiem, emocionāliem stāstiem, kas piespēlē nelietīgu personu un sistēmu interesēm. Jurģis Šķilters ir kognitīvo zinātņu profesors, Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs ar zinātniskiem darbiem par uztveri, domāšanu un to, kā mūsu smadzenes būvē realitātes “attēlu”. Viņš pēta, kā rodas uztveres ilūzijas. Šajā sarunā profesors stāsta, kā māņticība padara mūs manipulējamus un apdraud sabiedrības ilgtspēju, un, galvenais, ko katrs no mums var darīt, lai stiprinātu savu kritisko domāšanu, nezaudējot cilvēcību. Tā nav saruna par to, “cik viss ir slikti”, bet par to, kā nebūt vientiešiem, kļūt iekšēji brīvākiem un prasmīgākiem pasaulē, kurā mūs mēģina izmantot. Šī ir otrā saruna ar profesoru Šķilteru. Pirmā bija 245.epziodē: kāpēc pieņemam lēmumus, kas mums kaitē, un kā to mainīt. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezen...

#254 Par attiecību robežām, kas vieno, nevis šķeļ. Komunikācijas eksperts EDMUNDS APSALONS

1 hr 50 min

Šajā sarunā ar komunikācijas ekspertu, filozofijas doktoru, sabiedrisko mediju ombudu un grāmatu autoru Edmundu Apsalonu runājam par robežām dažādās attiecībās pavisam citādāk nekā ierasts. Teju visi esam dzirdējuši, ka robežas ir svarīgas. Bet ko darīt, ja cilvēks gadiem nav pieradis vilkt robežas? Kā pateikt "nē" tā, lai otra puse to saprot un pieņem, nevis uztver kā uzbrukumu? Un vai stingrās robežas, kuras mēs tik rūpīgi definējam, tiešām mūs aizsargā? Edmunds Apsalons skaidro, kāpēc fiksētas, uz visiem laikiem novilktas robežas iznīcina attiecības, un piedāvā skatīties uz tām kā uz kaut ko dinamisku - kas mainās. Mēs runājam par komunikācijas "spēlēm" un to noteikumiem, par pozīcijām attiecībās, par to, kāpēc pārpratumi ir komunikācijas norma, un kā tos pārvarēt. Par to, kāpēc mēs baidāmies iedziļināties pretējā viedoklī, kāpēc īstermiņā manipulācija šķiet efektīvāka par atklātu sarunu, un par argumentiem, kas neko nepierāda, bet kurus mēs izmantojam kā pierādījumus. Šī ir saruna par to, kā pārdefinēt sevi katrā situācijā, kā atrast kopīgo ar otru cilvēku un kā spēt runāt par izmaiņām tā, lai otra puse tās saprastu un pieņemtu. Un par to, ka mēs esam jauni tik ilgi, kamēr spējam mācīties. Bet ko nozīmē mācīties? Mācīties nozīmē mainīties. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 IevadS 04:51 Ko dara sabiedrisko mediju ombuds un kādas robežas medijiem tiek pārkāptas 13:17 Mēs gribam novilkt robežas, kas būtu derīgas uz visiem laikiem,  bet tas nedarbojas 21:32 Manipulētā "jūs" forma, kad cilvēks turas pie distan...

#253 Kāpēc, pat ja zinām, ko gribam, tomēr nedarām? - DR. SANDRA VESTERMANE

1 hr 34 min

"Es zinu, kas man jādara. Pat gribu to darīt. Bet vienkārši nevaru saņemties." Pazīstama situācija? Tad noderēs šī saruna ar Dr. Sandru Vestermani- ārsti, neiroloģi un kognitīvo neirozinātņu maģistri. Daktere parāda: - kāpēc mēs tā vietā, lai rakstītu svarīgu projektu, pēkšņi metamies mazgāt logus (vai kārtot skapjus, vai uzkopt visu māju); - kāpēc ar gadiem kļūst arvien grūtāk saņemties, lai gan mērķi ir skaidri un vēlme ir īsta; - un kā atšķirt, vai tas, ko tu sauc par slinkumu, patiesībā ir nogurums, motivācijas traucējumi vai depresija. Dr. Vestermane runā bez izskaistinājumiem par to, kāpēc smadzenes mūs bremzē ceļā uz mērķi pat tad, kad mums viss ir - zināšanas, prasmes, iespējas. Te nav uzsauciena: "Saņemies un pacenties!" Viņa dalās arī ar savu ikdienu - kā sevi "apmāna" un piedabū darīt lietas, uz kurām grūti saņemties. Tu uzzināsi, kā sevis pazīšana ir atslēga tam, lai sevi motivētu (un kāpēc burkāna vai pātagas metode uz visiem nestrādā), kad ir laiks meklēt profesionālu palīdzību, un kā mūsu ekrānu paradumi var būt viens no iemesliem, kāpēc mums vairs nekas nepatīk un īsti neinteresē. Ja mokies ar nebeidzamu nogurumu, kam īsti nav izskaidrojuma, ja tu dari darbu, kurā neredzi jēgu, vai ja tev vienkārši ir sajūta, ka agrāk viss bija vieglāk, tad šī saruna palīdzēs saprast, kas ar tevi notiek. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 - Ievads 00:02 - Kāpēc mums jārunā par slinkumu, nogurumu un motivācijas traucējumiem? 05:50 - Kāpēc smadzenes bremzē mūs ceļā uz mērķi (pat ja mērķis ir skaidrs) 10:00 - "Es g...

#252 Kad vīrietis beidzot saka “man ir grūti”, ko darīt tālāk? Psihoterapeits Dr ARTŪRS MIKSONS

1 hr 50 min

Vīrieši labāk apspriedīs, kādas gumijas riepas izvēlēties savam auto, nekā runās par tēmām, kuras liek viņiem palikt nomodā. Bet kas notiek, kad veiksmīgs vīrietis ar labu darbu, ģimeni un it kā sakārtotu dzīvi pēkšņi attopas, ka iekšēji ir tukšs? Šajā sarunā psihoterapeits Dr. Artūrs Miksons atklāj, kāpēc daudziem vīriešiem fiziskie simptomi – muguras sāpes, temperatūra, izdegšana – ir vienīgais veids, kā viņi spēj pateikt "man ir grūti". Un kāpēc pēc vienas neveiksmīgas atklāšanās partnerei vai draugam vīrietis var noslēgties uz gadiem. Šī nav saruna par vainīgo meklēšanu vai par to, ka "vīrieši ir vāji". Tā ir saruna par to, kā bērnībā izveidojušies aizsardzības mehānismi – vainas izjūta, bailes no savas agresijas, nespēja novilkt robežas – liek vīriešiem dedzināt sevi, līdz viņi vai nu izdeg pilnībā, vai nonāk pie atkarībām. Dr Miksons skaidro, kā atpazīt šos signālus, ko darīt, ja blakus ir cilvēks, kurš cieš, bet to nepateiks, un, svarīgākais, kā mainīt situāciju, ja pats esi tajā nonācis. Citas intervijas ar dakteri Miksonu atradīsi 252. sarunas lapā. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00:00 – Ievads 00:03:00 – Atskats uz tēmu par vīriešu slēpto depresiju 00:06:00 – Kāpēc sievietes bieži grib “salabot” vīrus, bet vīrieši paši nerīkojas? 00:08:30 – Ārēji veiksmīga dzīve ne vienmēr nozīmē iekšēju piepildījumu? 00:10:20 – Kā bērnības pieredze veido dzīves scenārijus un attiecību modeļus. 00:12:10 – Terapijas mērķis nav atrast vainīgo, bet saprast, kā esam iemācījušies dzīvot. 00:15:30 – Kā bērnības pier...

#251 Par emocionālo veselību, kas ietekmē fizisko veselību - PROFESORE GUNTA ANCĀNE

1 hr 27 min

Profesore Gunta Ancāne ir psihoterapijas un psihosomatikas ārste. Šajā sarunā viņa atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas nostāju: "emocionālā veselība nosaka fizisko veselību". Profesori izjautāju, ko tas nozīmē praksē. Kāpēc cilvēkam sāp galva, vēders vai mugura, lai gan izmeklējumi rāda, ka viss kārtībā? Profesore skaidro, kā neizteiktas bailes, dusmas vai kauns kļūst par fiziskām sāpēm. Viņa atklāj, kāpēc dusmas ir noderīgas un nepieciešamas jūtas, kas palīdz aizstāvēt savas robežas. Kāpēc rūpēties par sevi nav egoisms, bet gudra rīcība un pienākums pret sevi un apkārtējiem. Šī saruna palīdzēs vairāk saprast, kāpēc tu jūties, kā jūties, un ko ar to darīt. Profesore ikdienā strādā Ziemeļeiropas mentālās veselības centrā. Viņas pieredze un zināšanas palīdz saprast, kā emocijas kļūst par slimībām un, kas vēl svarīgāk, kā no tām izārstēties. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas ir 251.epizodes lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 Ievads 03:08 Kāpēc emocionālā veselība nav tikai emocionālā veselība - Pasaules Veselības organizācijas pozīcija 07:07 Kas cilvēkiem būtu jāsaprot par emociju rašanos smadzenēs - izjūtas un sajūtas 14:08 Kā emocionālie faktori rada galvassāpes, muguras sāpes un citus simptomus 16:20 Kas ir aleksitīmija - cilvēki, kuri neizprot savas jūtas 19:52 Par mēru - Aristoteļa gudrība par visām jūtām 21:09 Skaudība kā vērtīga informācija par to, ko es gribu 23:15 Dusmas ir noderīgas jūtas - kāpēc un kā tās lietot 30:29 Laicīgi pamanīt, kā es jūtos, un rīkoties 33:54 Rūpēties par savu pašsajūtu nav tik...

#250 No operāciju zāles līdz Himalajiem: dzīve pilnā amplitūdā - plastikas ķirurgs Dr. JĀNIS ĢĪLIS

1 hr 42 min

Dr. Jānis Ģīlis 40 gadus strādā par plastikas ķirurgu – no mikroķirurģijas, kur šuves uzliek uz 0,4 milimetru struktūrām, līdz estētiskajai ķirurģijai, kur matemātiski aprēķina skaistuma proporcijas. Viņš ir vadījis meistarklases 136 valstīs, operējis ar 40 reižu optisko palielinājumu un turpina strādāt operāciju zālē 2-3 dienas nedēļā. Paralēli tam – dakteris Ģīlis regulāri dodas pārgājienos kalnos - Himalajos un Dienvidamerikā, kur piedzīvojis gan ledus ūdens šoku 5000 metru augstumā, gan kalnu upes viltīgi bīstamo spēku. Šajā sarunā ārsts pastāstīja arī par kritisku veselības situāciju, kas ar viņu notika pirms 20 gadiem, kad 90% pacientu parasti nomirst. Par mēnesi Ķīnas klosterī, kur mācījās "izslēgt domu slēdzi" pēc operācijas un nesaistīt savu labsajūtu ar pacienta gaitām. Par to, kā disciplīna, mērķi un prasme sevi sadalīt ļauj uzturēt gan profesionālo līmeni, gan enerģiju 65 gadu vecumā. Un par lietām, kas strādā viņa dzīves labā, piemēram, 10 000 soļi dienā, treniņi ar ierobežotu skābekli un vakara Scrabble rituāls ar dzīvesbiedri. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk infomācijas ir 250.sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 Ievads 02:50 Kas ir Dr. Jānis Ģīlis 02:20 40 gadi profesijā: kāpēc vēl joprojām patīk iet uz darbu 07:30 Mikroķirurģija: kā uzliek 7 šuves uz 0,4 milimetriem vai operā 21,5 h no vietas 12:08 No mikroķirurģijas uz plastikas ķirurģiju un Maskava 1986-1988 14:02 Vīriešu neauglības ārstēšana: unikāla pieredze ar 265 miljonu valsti 18:50 Meistarklases 136 valstīs: kā mācīt tā, lai noturētu auditorijas uzma...

#249 Par cenu, vērtību un dvēseli darbā. Un uzticēšanos sev biznesā - NATALIJA JANSONE

1 hr 28 min

Šajā epizodē viesos ir modes dizainere Natalija Jansone. Saruna ir par to, kā saglabāt dvēseli biznesā, kā noteikt cenu saviem sapņiem un kāpēc ceļš vienmēr ir svarīgāks par galamērķi. Natalija stāsta par laiku kā vienīgo īsto valūtu - kā saprast savu produktu vērtību biznesā; par izdegšanu un atdzimšanu – kā kovids un krīzes mirkļi veda atpakaļ pie būtiskā un mācīja vērtēt to, kas patiešām svarīgs, kā noteikt cenu – un kāpēc tas ir darbs ar sevi un iekšēju pārliecību, ka tavs laiks maksā, par starptautisku panākumu ceļu – no pirmā pasūtījuma Tokijā līdz veikaliem visā pasaulē, par bailēm kā attīstības vietu, kā mācīties uzticēties pirmajai domai, kas ir dvēseles balss. Šī saruna ir tiem, kas meklē atbildes uz jautājumiem par vērtību darbā un biznesā, par to, kā saglabāt autentiskumu un dvēseli savā darbā, un kā turpināt iet uz priekšu arī tad, kad šķiet, ka pasaule ap tevi mainās pārāk strauji. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas ir 249. sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 – Ievads 05:45 – Dzimšana Sibīrijā un tēvs onkologs 14:15 – Japāņu maģija 17:30 – Par "sliktiem" cilvēkiem: kāpēc katrs sastaptais ir mācība 20:00 – Pārcelšanās uz Latviju 2000. gadā, sekojot mīlestībai 23:10 – Mākslas vingrošana un ceļš uz modes dizainu 30:50 – Trīs sapņi: diplomāte, psiholoģe vai māksliniece 34:20 – Pirmā kolekcija "Cukurs" un ceļš uz Koreju 38:00 – Japāna: kā 5 minūtes pirms slēgšanas mainīja visu 48:15 – Mācības no amerikāņu aģenta: bikses ar gumiju un trīs klasiskās krāsas 56:20 – Cenu noteikšana: audums + darbs un koefici...

#248 Risinājumi sadzīvei ar cilvēku, kura smadzenes uztver pasauli citādi (UDHT jeb ADHD) - DIĀNA ZANDE UN JURIS SĒRMUKŠS

2 hr 12 min

Saruna ar diviem izciliem speciālistiem – Diānu Zandi un Juri Sērmukšu, kas abi ir ne tikai psihologi, bet arī pāris, kas jau 30 gadus ir kopā, neskatoties uz to, ka viņu smadzenes darbojas fundamentāli atšķirīgi, jo vienam pārī ir UDHT (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi jeb ADHD), bet otram – ne. Šī saruna ir piemērs, ka foršas attiecības var būt pat tad, kad viens aizmirst kalendāra ierakstus un otrs plāno dzīvi pa minūtēm. Par to, ka atšķirības var kļūt par spēku, ja tās saprot un pieņem. Bieži vien mēs interpretējam UDHT cilvēku uzvedību kā nevērību, nekārtību vai pat necieņu, lai gan patiesībā viņi vienkārši uztver un apstrādā pasauli citādi. Diāna un Juris palīdz saprast, kas notiek otra cilvēka galvā, un, kas vēl svarīgāk, – ko ar to iesākt praktiskā līmenī. Diāna Zande ir psiholoģijas zinātņu doktore, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite. Juris Sērmukšs ir klīniskais psihologs. Viņi dalās gan ar savu darba pieredzi, gan savā personīgajā ceļā – godīgi un ar humoru stāsta, kāpēc cilvēks ar UDHT var perfekti zināt, kas viņam jādara, bet vienkārši nespēj to izdarīt, kāpēc vienam cilvēkam visi stimuli gāžas virsū vienlaikus, kamēr citi spēj automātiski filtrēt svarīgo no nesvarīgā. Par to, kā veidot dialogu, nevis cīņu. Kā radīt struktūru, kas palīdz, nevis ierobežo. Kā komunicēt tā, lai otrs tiešām dzird. Un kā atrast līdzsvaru starp pielāgošanos un robežām, kas sargā. Viņi māca būt godīgiem par savām grūtībām, nevis slēpt tās aiz aizbildinājumiem, un vienlaikus atzīt, ka daži izaicinājumi nav raksturs vai slinkums – tie ir neirobioloģija. Svarīgs atgādinājums no Diānas un Jura – ja rodas aizdomas par UDHT, vērsies pie profesionāļa ar izglītību, kvalifikāciju un ētikas standartiem, nevis nodarbojies ar pašdiagnostiku. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Vairāk informāci...

#247 Kā atgūt jaudu un izkļūt no pārslodzes, kad no dzīves gribas ko vairāk. LAURAS DENNLER solo epizode

1 hr 34 min

Šī ir citādāka Cilvēkjaudas epizode – esmu bez sarunu biedra, un tā ir kā audio ziņu virkne draugiem. Par to, kāpēc atkārtoti nonākam vienās un tajās pašās situācijās, no kurām esam apņēmušies tikt ārā. Kāpēc, lai arī sev apsolām: "Šoreiz gan es to mainīšu!", pēc laika atkal esam turpat. Pārgurums, stress darbā, sarežģījumi attiecībās, problēmas ar naudu – teju vai katrs ar ko tādu esam saskārušies. Un sākam vainot sevi par slinkumu vai vāju gribasspēku. Bet ja nu problēma nav tevī kā cilvēkā? Ja nu tā ir tavā pieejā?   Manuprāt, tās ir labas ziņas. Jo pieeju var mainīt, kad redzi, kas ir izdevīgāk. Šajā epizodē dalos ar to: kā smadzenes darbojas pēc budžetēšanas pieejas un kāpēc bloķē pārmaiņas;kā "spēlēt, lai nezaudētu" ilgtermiņā noved pie lielākiem zaudējumiem;kāpēc izeja ir reāli, droši soļi, nevis liela revolūcija.Epizode noderēs, ja zini, kā ir iestrēgt situācijā, kurā vairs negribi būt. Ja zini, kas jāmaina, bet nesanāk. Ja apriebies, ka "atkal nekas nav uzlabojies". Ja gribi mainīt uz labu savu profesionālo dzīvi, tad epizodes gaitā es pastāstu par iespēju no manis un Mišela saņemt vairākus bezmaksas materiālus, kas tajā var noderēt. Ja tas tevi interesē, tad piesakies šeit: cilvekjauda.lv/darbs Galvenais: pietiek sev pārmest neizdošanos. Izdevīgāk ir sākt sevi prasmīgāk atbalstīt. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 – Citādāka epizode 03:46 – Kāpēc draņķīgās situācijas atkārtojas? 05:40 – Kārtējā nakts darbā un solījumi sev 07:07 – Attiecības un nauda 08:51 – Jaungada mērķi, kas atkārtojas gadiem 10:29 – Kas slēpjas aiz “ko es nezinu” pret “ko es zinu un kas tā galīgi nav?” 13:57 – Problēma nav cilvēkā, bet gan pieejā 16:02 – Smadzenes kā budžetēšanas mašīna 20:06 – Kā smadzenes prognozē, balstoties uz pagātni 23:26 – Iekšējās sistēmas izvēle pārmaiņās: zaļā gaisma vai bloķēšana 25:16 – Uzķeršanās uz mītu par "nākotnes ES" 32:27 – Realitāte: nākotnes ES var nokļūt draņķīgākā kondīcijā un tas iegāzīs 33:36 – Spēlēt, “lai nezaudētu” vai “dzīvot, lai justos labi” 36...

#246 Atgūt savu dzīvi: par atbrīvošanos no atkarības un līdzatkarības - DR. ILZE MAKSIMA

2 hr 6 min

Kas notiek, kad partneris ir atkarīgs no pornogrāfijas, pieaugušais bērns no alkohola, vai arī- pats nevari pateikt "nē" procesam, kas pārņem tavu dzīvi? Šajā sarunā narkologs un kognitīvi biheiviorālā terapeite Dr. Ilze Maksima skaidro, kāpēc visizplatītākā kļūda ir mēģināt glābt otru, nevis rūpēties par sevi. Viņa atklāj, ka līdzatkarība nav par tavu partneri vai bērnu – tā ir par tevi un tavām robežām. Un tieši tāpēc palīdzību pirmām kārtām jāmeklē sev. Intervijā uzzināsi par pārmaiņu līmeņiem, caur kuriem iet gan atkarīgais, gan līdzatkarīgais cilvēks, kāpēc "puņķu lupata jāpaņem pieaugušajam bērnam pašam", kam ir atkarība, un kā atpazīt, vai partneris tiešām virzās uz priekšu vai turpina tavā priekšā spēlēt teātri. Dr. Maksima dalās arī konkrētos veidos, kā sports, hobiji un pašcieņa kļūst par īstajām zālēm ceļā uz brīvību – gan no atkarības, gan no līdzatkarības. Šī saruna ir par to, ka tu drīksti izvēlēties savu dzīvi, pat ja tas nozīmē pieņemt sāpīgus lēmumus. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas atradīsi 246.sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00:00 Ievads 00:06:00 – Narkoloģija nav tikai par vielām, tā ir arī par procesiem, kas pārņem dzīvi. 00:09:00 – Alkohols ir biežākais atkarību problēmu iemesls, bet reti nāk viens. 00:13:00 – Pornogrāfijas atkarība un tās sekas. 00:16:00 – Noliegums un tieksme – divi galvenie atkarības simptomi. 00:17:00 – Vectētiņš, kas dzēra līdz 90 nav pretarguments astoņiem miljoniem. 00:19:00 – Bauda ir pāri visam, jo smadzenes to pieprasa. 00:20:30 – “Es pats sev reizēm riebj...

#245 Kāpēc mēs pieņemam lēmumus, kas mums kaitē. Un kā to mainīt - profesors Jurģis Šķilters

1 hr 58 min

Kāpēc mēs pieņemam lēmumus, kas ir pretrunā ar mūsu labākajām interesēm? Profesors Jurģis Šķilters, Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, parāda realitāti – cilvēks nekad nav pilnībā racionāls. Mēs nezinām visas alternatīvas, esam ārkārtīgi jutīgi pret emocijām, un mūsu lēmumus milisekunžu laikā ietekmē pat tik sīkas lietas kā tas, vai turām rokā siltu vai aukstu dzērienu. Intervijā uzzināsi, kāpēc ilgtermiņa atmiņai nevar uzticēties (tā mūs saudzē, transformējot pieredzi), kā mūs manipulē sociālajos tīklos, izmantojot trīs vienkāršus principus, un kāpēc personība, lai gan daļēji ģenētiska, tomēr mainās dzīves laikā. Sarunā profesors dalās arī praktiskos atklājumos – kā rakstīšana ar roku palīdz labāk mācīties nekā drukāšana ar klaviatūru, kā oža ir tieši saistīta ar mūsu dziļākajām emocijām un atmiņām, un kāpēc telpiskā domāšana ir pamats visām abstraktajām zināšanām - no matemātikas līdz fizikai. Ja tu domā, ka zini, kā darbojas tavs prāts – šī intervija tevi pārsteigs. Un ja tu meklē atbildes, kā kļūt labākam lēmumu pieņēmējam – šeit atradīsi zinātniski pamatotus ieskatus, kurus vari pielietot jau šodien. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas ir 245.sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 Ievads 00:02 Cilvēka uztvere ir kā kārtainā torte – slāņi, kas atklāj, kā mēs domājam, jūtam un risinām problēmas. 00:04 Zinātne kā ceļš uz atbildēm, kur robežas starp jomām izzūd. 00:05 Redzētais un dzirdētais smadzenēs savienojas – tas izskaidro, kāpēc dažkārt pārprotam pat vienkāršas frāzes....

#244 Par biznesu un dzīvi pēc prātam neaptveramā - uzņēmēja, Gemoss īpašniece IEVA TREIJA

1 hr 30 min

Kad Ieva Treija 1993. gadā kopā ar vīru sāka biznesu, viņi kokosriekstu skaidiņas glabāja vecāku garāžā un slēpās no mafijas aiz mājas sētas. Šodien Gemoss ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar 240 darbiniekiem un 41 miljonu apgrozījumu. Un tad notika 2019. gads, kuru Ieva sauc par baigo gadu. Trīs mēnešu laikā viņa zaudēja gan vīru, gan 17 gadus veco dēlu. Abās reizēs - pēkšņi un negaidīti. Esmu līdz sirds dziļumiem pateicīga Ievai, ka viņa pastāstīja, kā atrada spēku un jēgu dzīvot tālāk pēc prātam neaptverama zaudējuma. Šodien Ieva vada uzņēmumu kopā ar saviem pieaugušajiem bērniem, un viņi jau ir iekarojusi arī Lietuvas tirgu. Ieva regulāri dodas ļoti garos pārgājienos un ik gadu atbalsta trīs jauniešus ar Artūra fonda stipendijām. Šī ir saruna par to, ka bizness nav tikai par naudu. Par to, kā dzīvot tālāk, kad notikušajam nav skaidrojuma. Un par to, ka mežs, Santjago ceļš un maltītes, ar kurām dalies, var būt daļa no dziedināšanās. P.S. Ja tu esi Gemoss fans tāpat kā Laura (kas regulāri uz Šveici ved pilnus koferus ar riekstiem) - šajā sarunā tu ieraudzīsi, kāpēc Gemoss ir tāds, kāds tas ir. Ja šī vai kāda cita saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas atradīsi 244. intervijas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 Ievads 00:03 Gemoss dibināšana 1993. gadā un sākums garāžā 00:06 Izglītība - pārtikas tehnoloģijas studijas 00:10 Un tad “Laimai” vairs nevajadzēja pasūtītās kokosriekstu skaidiņu tonnas 00:15 Kā mēs izšmaucām no mafijas 00:18 Tad tas kļuva par vienīgo ienākumu avotu 00:20 Kopīgs darbs ar vīru - "kā cimds ar roku" un smags, ilgs darbs...

#243 Neredzamā slodze, kas iztukšo. Robežas, kas sargā, un izvēles, kas atjauno.

1 hr 58 min

Ja esi cilvēks ar lielām darba spējām, tev ir arī vajadzīga savu iekšējo resursu atjaunošana pienācīgā līmenī. Tā galīgi nav pieeja, kuru aktīvi cilvēki attiecinātu uz sevi. Viņi ir pieraduši darīt daudz. Citi ir pieraduši, ka viņi dara daudz. Un ne vieniem, ne otriem bieži vien nav pilnīga aina par to, ka “daudz” ir vēl vairāk, nekā “daudz”. Angliski to sauc “High performance requires high maintenance” (augstam sniegumam ir vajadzīga arī augsta uzturēšana). Praksē tas reti tā notiek. Mēs pieņemam, ka varam ilgstoši daudz darīt, ja mums patīk vai ir ļoti svarīgs tas, ko darām. Ka mīlestība uz darbu vai cilvēkiem un mērķiem, kuru dēļ darām, ir pietiekama aizsardzība pret savu resursu pārtērēšanu. Bet tā nav. Šī saruna ir turpinājums iepriekšējai epizodei Nr 242 (to atradīsi šeit). Un šoreiz ar Kristīni Virsnīti runājam par savu pieredzi: → par augstām darbaspējām un neredzamo slodzi - visu to, ko dari citu labā, bet viņi pat nezina, cik tas tev “izmaksā”; → kā vilkt robežas pašam ar sevi (ne tikai ar citiem) - un kāpēc tas ir grūtāk; → kāpēc vienatne nav egoisms, bet uzlādēšanās, kas palīdz gan pašam, gan apkārtējiem; → ko nozīmē uzpildīt bāku, PIRMS tu prasi no sevis nākamo augsto sniegumu, nevis PĒC tam, kad esi tukšs; → par pieredzi atsakoties no saldumu ēšanas. Cerams, uz neredzēšanos. Problēma nav tajā, cik daudz tu dari. Problēma ir nedot sev iespēju atjaunoties atbilstoši tam, cik no sevis atdevi. Un tas, kas notiek tālāk, nav ilgtspējīgs. Ne veselībai, ne attiecībām, ne darbam, ko tik ļoti mīli. Sarunas tēmas noderēs, lai savā dzīvē ieviestu savlaicīgu atjaunošanos, jo rūpes par sevi nav izlaidība, bet apkope un investīcija, kas atmaksājas ar uzviju. Ja šī vai kāda iepriekšējā saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tava “kafija” mums palīdzēs segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un...

#242 Kā nonākt pie interesantāka darba bez drāmas un ienākumu zaudēšanas

1 hr 30 min

Vai pazīsti sajūtu, kad tagadējais darbs vairs nesagādā prieku, bet ikmēneša alga kontā ir tā drošība, ko nevari atļauties zaudēt? Šajā sarunā Kristīne Virsnīte – digitālā satura veidotāja un TV personība, un es, Laura Dennler, abas dalāmies savā pieredzē par to, kā mainīt savu nodarbošanos uz interesantāku bez drāmas un ienākumu zaudēšanas. Šī nav motivējoša runa par to, ka "vienkārši tici sev un viss sanāks". Tā ir godīga saruna par bailēm, šaubām, vaina sajūtu, spiedienu no citiem, finansiāliem apsvērumiem un konkrētiem soļiem, kas palīdz pietiekami drošā veidā mainīt savu nodarbošanos. Te runājam par studijām pēc 40, par brīdi, kad bērns saka "Mammīt, man tevis pietrūkst", par to, kā tikt pāri bailēm, ko citi padomās, kā sevi piedāvāt, lai pelnītu, un kāpēc negaidīt, ka kāds tevi atradīs, kā arī ka ne katrs hobijs ir tavs sapņu darbs, un kā saglabāt atvērtu attieksmi pat tad, kad šķiet, ka nav nekādu variantu. Ja tu šobrīd skaties uz savu darbu un domā "man vajag kaut ko citu, bet es nezinu, kā to izdarīt droši" – šī saruna ir tev. Piesakies Cilvēkjaudas jaunumiem, lai nepalaid garām jaunākās iespējas! Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Sarunas pieturpunkti 00:00 – Ievads  00:03 – Kad gribas pārmaiņas, bet uzticies tikai zināmajam  00:05 – "Es gribēju, lai neviens man nesaka, kas man ir jādara"  00:08 – Situācija pie Sporta pils: "Man palika slikti, jo..."  00:11 – Kad paralizē bailes par finansiālo drošību  00:13 – Par zīmi, ka vajadzīgas pārmaiņas - garastāvoklis, kas ilgstoši nav labs  00:16 – "Es biju ārkārtīgi sagurusi. Mans prieks bija saguris."  00:18 – Potenciāls vēl nenozīmē, ka tu to izmantosi  00:19 – Ko tu vari darīt savā labā, nevis otra cilvēka labā?  00:22 – Pārmaiņās grūti ielēkt, ja esi ar pliku pakaļu  00:24...

#241 Par risinājumiem, saskaroties ar pasīvi agresīviem cilvēkiem un kolektīviem - LĪGA BĒRZIŅA

1 hr 36 min

Vai pazīsti sajūtu, ka kaut kas darba vidē nav kārtībā, bet nevari tiešā veidā par to komunicēt, jo ir grūti pat noformulēt problēmu? Kad visi ir ārēji pieklājīgi, bet tu jūties izsmelts, šaubies par sevi un nespēj saprast, kāpēc tur jūties slikti? Šajā intervijā ar Līgu Bērziņu no Uzvediba.lv runājam par pasīvo agresiju un – neredzamo vardarbību, kas notiek zem ārēja aizsega “pie mums viss ir labi”. Tā ir situācija, kas sistemātiski grauj cilvēka pārliecību par sevi un spēju strādāt. Līga dalījās ar skaidriem piemēriem, kā atpazīt pasīvo agresiju: sarkasmu, informācijas noklusēšanu, “komplimentus, kas nelabi ož”, skatienus, kas pazemo. Šajā epizodē uzzināsi, kas ir emocionālā imunitāte un kā to nostiprināt, kā darbojas neveselīgs drāmas trīsstūris (upuris-glābējs-pāridarītājs) darba vidē, un – vissvarīgāk – ko praktiski darīt, ja saskaries ar šādu situāciju. Kā konfrontēt, uzdodot pareizos jautājumus, kāpēc dienasgrāmatas rakstīšana ir kritiski svarīga, un kad ir laiks mainīt darbu šādā vidē. Ja tu jūties izsmelts pēc darba dienas, domā par darbu naktīs, vai sāc šaubīties par savām spējām jomā, kur agrāk uzskatīji sevi par gana kompetentu – šī saruna ir tev. Līga piedāvā ne tikai izpratni par to, kas notiek, bet arī konkrētus rīkus, kā atgūt savu spēku un izvēlēties veselīgu darba vidi. Dalies ar šo sarunu ar citiem! Jo vairāk cilvēku to noklausīsies, jo pāridarītājiem būs grūtāk turpināt citus pazemot ar smaidu uz sejas, izliekoties, ka cilvēka sliktās sajūtas ir viņa paša izdomājums. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas ir sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 - Ievads 00:03 – Slēptā agresija var likt šaubīties par to, kas tu esi. 00:09 – Kad Tu strādā pa naktīm, lai pierādītu, ka esi pietiekami lab...

#240 Izturības māksla: saprast un paplašināt savu spēju robežas - Asoc., Prof. LĪGA PLAKANE

1 hr 42 min

Kad sporta zinātniece, fizioloģe un asociētā profesore Līga Plakane stāsta par 8000 metru augstumu, par alpīnistu, kuru viena glāba 7500 metru augstumā, vai 170 kilometru skrējienu apkārt Monblānam, viņa stāsta par savu robežu iepazīšanu. Tā ir saruna par spēju saprast savu ķermeni robežsituācijās - kā ķermenis signalizē, ka ir par daudz un kad vēl vari. Kā atjaunošanās var izrādīties svarīgāka par kārtējo treniņu. Kāpēc tas, kas garšo ikdienā, kalnos izraisa pretestību. Līga ir zinātniece, kas teoriju pilnveido praksē – no Siguldas trepēm līdz Himalaju virsotnēm. Viņa ir mamma, kas bērnus ņēma līdzi uz kalniem. Viņa ir pirmā Baltijas sieviete, kas uzkāpa 8000-nieka virsotnē bez skābekļa un bez ārēja atbalsta. Vērtīgākais šajā sarunā ir Līgas spēja izskaidrot, kā ķermenis strādā robežsituācijās. Kāpēc šokolāde kalnos negaršo, bet kefīrs ir glābiņš pēc treniņa. Kāpēc zarnas sāp, kad skrien, bet ne, kad slēpo. Kā atpazīt atšķirību starp "vēl varu" un "jau par daudz". Kā pieņemt pareizos lēmumus brīžos, kad uz spēles ir drošība un nākotne. Šī saruna ir gan dīvāna mīļiem, gan tiem, kas jau trenējas ar augstām ambīcijām. Jo Līga runā par to, kas apvieno visus – par ķermeni, kas visu laiku cenšas mums kaut ko pateikt. Mums tikai jāiemācās klausīties. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 Ievads 00:03:18 Cho Oyu 8201m – Līgas pirmais 8000-nieks (2008) 00:04:04 Monblāna ultramaratons – 170 kilometri un emocijas 00:09:00 Par sasniegumiem – devītā pasaulē savā vecuma grupā 00:11:24 Franču alpīnista glābšana 7500 metros 00:19:49 Lhotse – kāpēc neuzkāpām līdz galam 00:28:19 Dzīvošana 7500 metros – kā spēki izzūd katru dienu 00:31:01 Shishapangma un ceļš uz 8000 niekiem 00:36:27...

#239 Par latviešu stāstiem, kas dod spēku pārvarēt bailes - kino režisors DZINTARS DREIBERGS

1 hr 38 min

Kāpēc mēs, latvieši, tik ļoti baidāmies, lai gan dzīvojam brīvā valstī? Kāpēc neredzam, cik spēcīgi un varoši patiesībā esam? Un, kas vēl svarīgāk – kā no šīm bailēm atbrīvoties? Par to šajā sarunā ar kino režisoru Dzintaru Dreibergu, kurš savām filmām ir izvēlējies ļoti skaidru misiju: atgādināt latviešiem, cik spēcīgi, gudri un izturīgi mēs esam bijuši un varam būt. Dzintaram jautāju arī detaļas par to, kā viņš mainīja savu nodarbošanos, kļūstot par režisoru, un kā tagad strādā, lai sasniegtu tik iespaidīgus rezultātus. Kā raksta scenārijus, kā iegūst sadarbības partnerus, kā tiek galā ar nepārtraukto spiedienu, perfekcionismu un tumšajiem brīžiem. Dzintars ir režisors filmai "Dvēseļu putenis", kas ir stāsts par latviešu strēlniekiem. Un tagad viņš mums sagādājis nākamo lielo filmu: "Tīklā. TTT leģendas dzimšana". Tā ir latviešu spēka stāsts par Eiropas vēsturē izcilāko sieviešu basketbola komandu “TTT”. Komandas uzvaras sniedzas ārpus sporta. Tās ir pretestības simbols okupācijas laikā. Šajā sarunā Dzintars dalās ar saviem novērojumiem gan par latviešu bailēm, gan spēku. Viņa filmas ir stāsti, kas parāda – mēs nekad neesam bijuši vāji. Mēs esam bijuši gudri, spēcīgi un radoši. Un šīs īpašības mums ir arī šodien. Jau tagad vari iegādāties biļetes uz filmu “ Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, ko noskatīties, cik drīz vien iespējams. Jaudas uzlāde garantēta. Filmas pirmizrāde 6.novembrī. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas ir 239.epizodes lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 Ievads 00:04:25 Dzintara ceļš – no dokumentālajām filmām līdz mākslas filmām 00:06:24 Dzintara lielais sapnis – četras episkas filmas par Latvijas vēsturi 00:11:01 Scenārija rakstīšanas process – kā sevi uz to piedabūt un izdarīt veiksmīgi...

#238 Par psihisko veselību: no aizspriedumiem līdz risinājumiem - Prof.Elmārs Rancāns

1 hr 37 min

"Psihiskā veselība" – ne mentālā, ne garīgā. Vārdi, ko lietojam, rada aizspriedumus, kas kavē cilvēkus vērsties pēc palīdzības. Un tas var maksāt dzīvības – Latvijā katru gadu apmēram 250 cilvēki aiziet no dzīves pašnāvībā, un lielākā daļa no viņiem pirms tam ir bijuši depresīvā stāvoklī, bet nav saņēmuši palīdzību. Rīgas Stradiņa universitātes profesors, psihiatrs Elmārs Rancāns šajā sarunā parāda, kāpēc mums ir tik daudz nepamatotu aizspriedumu pret psihisko veselību un ko tas mums maksā. Viņš izskaidro atšķirību starp psihiatru, psihoterapeitu un psihologu un palīdz saprast, kad ikdienas stress pārvēršas par klīniski nozīmīgu trauksmi vai depresiju, un kur ir tā robeža, kad nepieciešama profesionāla palīdzība. Profesors atklāti runā par neērtām tēmām – pašnāvībām, vainas sajūtu, kas dara pāri, un kāpēc vecāki NAV vainīgi pie visām bērnu problēmām. Profesors skaidro, kā atpazīt bipolāros traucējumus un robežstāvokļa personību. Šī saruna palīdzēs atpazīt brīdi, kad tev vai tuvam cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, un kur to meklēt bez kauna un bailēm. Dalies ar šo sarunu ar citiem – tā var glābt kāda dzīvību vai vienkārši palīdzēt dzīvot pilnvērtīgāk, ne tikai eksistēt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Profesora ieteiktos informācijas avotus atradīsi 238. intervijas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 2:36 Kas ir psihiskā veselība, nevis "mentālā" vai "garīgā" 4:06 Tvaika iela – aizspriedumi, kas mainās 7:04 Kas ir psihiatrs, psihoterapeits un psihologs – būtiskākās atšķirības 12:00 Darba instruments – cilvēka smadzenes 15:00 Neirozinātne un psihiatrija 17:31 Par trauksmi – kad tā kļūst par klīniski nozīmīgu 25:40 Trauksmes novērtēšanas tests depresija.lv 27:29 "Psihiatri grib mūs nozāļot" – aizspriedums, kas...

#237 Nauda un intimitāte - kas pārus vieno un kas šķeļ - NANSIJA LĪBIETE

1 hr 35 min

Kāpēc par problēmām ar naudu runāt ir tikpat grūti kā par problēmām seksā? Tāpēc, ka abas tēmas prasa ievainojamību, atklātību un drošību. Kad tās sarunā trūkst, tad katra no šīm tēmām var kļūt par attiecību grāvējiem. Sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Nansija Lībiete šajā sarunā parāda, ka gandrīz visi konflikti par naudu sākas ar vienu problēmu – nesarunāšanos. Mēs pieņemam, ceram, domājam, ka "gan jau viss nokārtosies", bet nerunājam. Un tad pēkšņi atklājas, ka viens ir taupītājs, otrs – patērētājs, vienam vajag drošības spilvenu, otrs dzīvo šodienai, viens slēpj pirkumu cenas, otrs jūtas nenovērtēts. Nauda pati par sevi pārus neizšķir. Bet nespēja par to runāt godīgi – tā gan. Sarunu ierakstījām, lai palīdzētu saprast, kā atpazīt sarkanos karogus, ko darīt, ja viens pelna daudz vairāk nekā otrs, kas ir finansiālā vardarbība, kā aizsargāt sevi, kad esi finansiāli atkarīgs no partnera un citām problēmām, kas saistītas ar naudu. Galvenais secinājums? Runāt, runāt un vēlreiz runāt ar otru. Jo tikai caur sarunām mēs varam atrast risinājumu, kas palīdz un der mums abiem. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 3:43 Kāpēc par naudu runāt ir tikpat grūti kā par seksu 8:58 Kad viens pelna vairāk: kas notiek ar varu attiecībās 12:48 Kad sieviete pelna vairāk nekā vīrietis 15:08 Otra maiņa mājās – kad viens dara mājas darbus, bet otrs nepalīdz 16:19 Kā finanšu nesaskaņas grauj intimitāti 22:00 Taupītājs un patērētājs vienās attiecībās – vai tas var izdoties? 25:20 Sarkanie karogi: kā tos laicīgi pamanīt 32:51 Kad viens grib mainīt rīcību, bet otrs saka "mēs vienmēr tā darījām" 40:17 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tū...

#236 Par dzīvību, nāvi un pārējo, kas notiek starp sirēnu skaņām - mediķis ALVIS OSMANIS

1 hr 35 min

Mēs visi gribam domāt, ka "ar mani tā nenotiks", bet statistika ir nežēlīga un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) diemžēl NAV tādu dienu, kad viņiem nebūtu darba. Brīdinājums: intervijā ir sadaļa, kas paredzēta tikai pieaugušajiem un NAV piemērota, lai to klausītos bērni (apmēram no 54:02-1:03). Es izjautāju NMPD brigādes vadītāju, mediķi Alvi Osmani, lai uzzinātu, kā mēs varam pasargāt sevi un mīļos no dzīvību apdraudošiem notikumiem. Kā neradīt situāciju, kad bez NMPD neiztikt, jo reizēm pat vislabākā brigāde ar vismodernāko aprīkojumu un visaugstāko profesionalitāti nevar neko izdarīt, ja tu neuzliki ķiveri, ja tu skaties telefonā pie stūres vai tavs bērns klausās mūziku, ejot pa ielu, kur ir dzīva satiksme, ja tu nezini, kur ir tavi bērni, ja tu domā, ka "tikai uz mirkli" ir pietiekami droši. Ja nu tomēr notiek nelaime - tad ir svarīgi zināt, ko darīt pirmajās minūtēs, kamēr NMPD brigāde vēl ir ceļā. Nereti tās pirmās minūtes izšķir visu. Pēc šīs sarunas ar Alvi man ir pilnīgi skaidrs - NMPD var izdarīt ļoti daudz, bet tikai tad, ja vispār ir ko glābt. Un lielākā daļa no gadījumiem, ko viņš aprakstīja, varēja nenotikt. Vienkārši nenotikt. Dalies ar šo sarunu ar citiem, jo tā var izglābt dzīvību! Piedalies Cilvēkjaudas pirmajā klātienes tikšanās pasākumā par Cilvēkjaudas un mūsu dzīves aizkulisēm, lai mūsu kļūdas un atklājumi atvieglo tavu dzīvi. Informācija un biļetes ir šeit: cilvekjauda.lv/aizkulises Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 1:13 Ceļš no sanitāra līdz NMPD – 12 gadi neatliekamajā medicīnā 2:58 Kas tiek sagaidīts no mediķa katrā izsaukumā 6:16 Intuīcija – maņa, kas glābj dzīvības neatliekamajā medicīnā 12:27 Bērni un narkotikas. Kā vecākiem atpazīt, ka bērns tās...

#235 Sākam 7. sezonu ar jaunu iespēju - LAURA DENNLER

20 min

7. sezonas sākumā padalos ar pieeju, ko izmantoju tādiem mērķiem, ko ļoti gribas sasniegt, bet kas grūti dodas rokā. Tie ir mērķi, kuri prasa ilgu laiku, daudz pūļu un ceļā uz tiem ir daudz šķēršļu. Galu galā viss ir par iekšējo "ķīmiju", kas vai nu palīdz sasniegt to, ko gribam, vai traucē. Tā vietā, lai viltos sevī vai atteiktos no tā, ko gribas, mēs varam apzināti aktivizēt dopamīnu (motivācijas un intereses enerģiju) un serotonīnu (mūsu garastāvoklis, emocionālā stabilitāte un izturība), kas darbojas kā degviela neatlaidīgai iešanai uz savu lielo mērķi. Es un Mišels priecāsimies tevi satikt Cilvēkjaudas pirmajā klātienes tikšanās pasākumā. Mēs stāstīsim savus pieredzes stāstus par Cilvēkjaudas un mūsu dzīves aizkulisēm un izjautāsim vairākus Cilvēkjaudas interviju viesus. Mūsu mērķis ir, lai mūsu kļūdas un atklājumi atvieglo tavu dzīvi. Informācija un biļetes ir šeit: cilvekjauda.lv/aizkulises

#234 Kā neapstādināt dzīvi, kad nākotne šķiet neparedzama un biedējoša - klīniskā psiholoģe, PhD, MARIJA ĀBELTIŅA

1 hr 36 min

Neziņa ir viena no grūtākajām dzīves situācijām - kad nezinām, vai būs karš, vai nepazaudēsim darbu, vai attiecības izturēs pārbaudījumus, vai atgūsim veselību. Mūsu smadzenes cenšas kontrolēt nekontrolējamo, mēs bezgalīgi meklējam informāciju vai pilnīgi no tās izvairāmies, bet stress tik un tā paliek. Klīniskā psiholoģe, PhD, Marija Ābeltiņa šajā sarunā dalās gan personīgā pieredzē par grūtību pārvarēšanu, gan piedāvā profesionāles padomus, kā pāriet no satraukuma paralīzes uz konstruktīvu rīcību. Viņa izskaidro kentaura metaforu - kāpēc mūsu "zirdziņa jeb dzīvnieciskā daļa" reaģē uz draudiem, bet "cilvēka daļa" var mācīties dzīvot neziņā, neatliekot prieku un svarīgās lietas uz vēlāku laiku. Šī saruna ir ceļvedis visiem, kas grib mācīties dzīvot pilnvērtīgi pat tad, kad nākotne šķiet miglaina un neparedzama. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 2:17 Sarunas tēma - izdegšana no bailēm un uztraukuma 4:14 Vai pastāv atkarība no satraukuma meklēšanas? 6:40 “Kentaurs” - cilvēks kā racionālās un instinktīvās daļas savienojums 11:24 Drošības meklēšana caur informācijas pārsātinājumu 14:00 Izvairīšanās no informācijas kā pretēja stratēģija 17:47 Māņticība par to, ka satraukšanās atvairīs nelabo 18:29 Kognitīvi biheiviorālā terapija un pieņēmumu pārbaude 20:51 Dubultais satraukums - satraukšanās par satraukšanos 25:38 Sociālā ietekme - kā apkārtējie ietekmē mūsu satraukumu 30:34 Diplomātu un ekspertu viedokļi nav objektīva realitāte 38:13 Radikālā pieņemšana - dzīvot ne-ideālā situācijā 43:34 Salīdzinājums ar pagātni - 90. gadi, finanšu krīze 48:03 Cikliski uztraukumi - 2008. krīze, kovids, karš Ukrainā, Tramps 52:42 Vainas sajūta par to, ka dzīvojam labi, kamēr citiem ir slikti 54:34 Pieauguša cilvēka izaic...

#233 Par drosmi stūrēt grāmatu biznesa kuģi, jo bailēm nav laika - grāmatu izdevēja VIJA KILBLOKA

1 hr 48 min

Tikšanās ar fenomenālu cilvēku - Viju Kilbloku, kura vairāk nekā 30 gadus vada grāmatu izdevniecību "Zvaigzne ABC". Viņa ir izdevusi vairāk nekā 14 000 grāmatu un pārdzīvojusi četras nopietnas ekonomiskās krīzes, katru reizi kļūstot stiprāka. Vija stāsta, kā 90. gados, būdama jauna sieviete, viņa pārmaiņu laikos nebaidījās pateikt "es esmu valsts", mainīt sistēmu un audzēt uzņēmumu no 80 līdz 300+ darbiniekiem, vadoties pēc savas dzīves mantras "kad tu baidies, tu jau esi zaudējis". Saruna ir gan par Vijas biznesa un dzīves pieredzi, gan arī par grāmatām, kas pēdējos gados ietekmējušas viņas dzīvi, un kā katru no tām viņa ir izmantojusi savā dzīvē. Šī ir saruna ar sievieti, kura savos pāri septiņdesmit gados aktīvi rūpējas par savu fizisko un emocionālo veselību, turpina strādāt, uzskata savu ķermeni par "eksperimentu vietu", nav baidījusies riskēt ar savu "ādu" uzņēmējdarbībā un pierāda, ka dzīvē nav robežu tam, ko var sasniegt, ja nepadodies bailēm. Pilnu grāmatu sarakstu ar Vijas ieteikumiem atradīsi 233. intervijas lapā. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 2:15 Vija Kilbloka par četrām krīzēm, vadot grāmatu izdevniecību Zvaigzne ABC 4:02 Matemātika un grāmatu bizness 7:47 Kā jauna, azartiska sieviete var panākt neiespējamo biznesa pasaulē 9:00 “Man ir ļoti laba izglītība un tas man palīdz visu mūžu.” 10:40 "Es esmu valsts" - kā 90. gados Vija lauza sistēmu un mainīja noteikumus 12:51 No 80 cilvēkiem līdz 300+ - uzņēmuma izaugsme krīžu laikā 16:51 "Kad tu baidies, tu jau esi zaudējis" - Vijas dzīves mantra 18:48 Grāmata "Sešas vielas, kas maina tavu dzīvi" - kā dopamīns, oksitocīns un citi hormoni ietekmē mūsu ikdienu 23:01 Stāstu nozīme mārketingā un cilvēku vadīšanā 25:07 Dr. Peter Attia grāmata...

#232 Kā pārraut emocionālās ēšanas un pārēšanās apburto loku - Dr. LAILA SILIŅA

1 hr 40 min

BRĪDINĀJUMS: Šajā epizodē tiek runāts par ēšanas traucējumiem, kas var skart sensitīvas tēmas, tostarp: pašvērtējuma problēmas, ķermeņa izskata uztveres traucējumus, trauksmi un depresiju saistībā ar ēšanu. Ja šīs tēmas jums ir īpaši sāpīgas vai var izraisīt diskomfortu, lūdzu, izvēlieties sev drošu klausīšanās vidi vai izvēlieties nepieciešamo atbalstu. Dr. Laila Siliņa ir sertificēta uztura speciāliste un KBT Ēšanas traucējumu metodes speciāliste. Šajā sarunā daktere stāsta par emocionālo ēšanu - problēmu, kas skar daudzus, bet par kuru bieži klusē. Daktere atklāj, kā emocionālā ēšana veidojas jau bērnībā un kāpēc ar to ir tik grūti cīnīties, izskaidrojot starpību starp fizisko un emocionālo izsalkumu. Dr. Siliņa piedāvā praktiskus risinājumus, kā aizstāt ēdienu ar citiem prieka avotiem - mūziku, smaržām, pieskārienu, grāmatām un radošām nodarbēm. Viņa stāsta, kā ietekmēt emocionālo ēšanu ar uztura dienasgrāmatu, kognitīvi biheiviorālo terapiju un apzinātības praksēm. Šī ir otrā saruna ar Dr.Siliņu. Pirmā saruna ar dakteri bija Nr 204: "Par ēšanas traucējumiem un veselīgām attiecībām ar ēdienu". Cilvēkjaudas atbalstītājs - Pasiekstes Vējdzirnavas. Vieta, kurp doties atpūsties un kur rīkot neaizmirstamus notikumus. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas ir 232. sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 - Ievads par emocionālo ēšanu 04:28 - Kā emocionālā ēšana sākas bērnībā un kāpēc ar to ir grūti cīnīties 06:42 - Fiziskās vajadzības, kā ēšanas veicinātājs 08:51 - "Kas sagādā prieku?" - ko darīt emocionālās ēšanas vietā 14:30 - Prieks caur mūziku: kā mainīt emocionālo stāvokli 17:35 - Ožas maņas izmantošana 21:31 - Taustes maņa: apģērba ērtums un tā ietekme uz pašsajūtu 25:51 - Grāmatu lasīšana kā atslēgšanās no s...

#231 Kā personīgie veselības mērījumi palīdz uzturēt sevi optimālā formā - UĢIS KLĒTNIEKS

1 hr 20 min

Intervija tapusi sadarbībā ar Huawei Technologies Latvija. Mēs dzīvojam laikmetā, kad pirmo reizi vēsturē varam objektīvi mērīt un optimizēt savu veselību. Bet tikai tad, ja zinām, ko mērīt un kā iegūtos datus pārvērst konkrētās darbībās. Šajā sarunā ar zinātnieku un ārstu Uģi Klētnieku pievēršamies tēmai, kā mūsdienu tehnoloģijas un jaunākie atklājumi ilgdzīvošanas jomā var palīdzēt pagarināt mūsu veselīgo dzīves laiku.   Uģim ir ārsta izglītība, viņš nodarbojas ar pētniecību, ir Longevity Alliance Baltic zinātniskās padomes priekšsēdētājs un Baltic Association of Precison Medicine valdes loceklis, kā arī strādā ar Latvijas olimpiešiem. Viņa zinātniskās intereses ietver dzīvildzes pagarināšanu un novecošanās mehānismus. Sarunā pieminētās informācijas saites atradīsi 231.sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 2:23 Uģa Klētnieka medicīniskā izglītība, profesionālais ceļš un mērķi ilgdzīvošanas jomā 7:58 Aizraušanās ar kalnos kāpšanu, riski un laika ieguldījums  11:45 No alpīnisma uz ilgdzīvošanas medicīnu 14:30 Slimo aprūpe nav tas pats, kas veselības aprūpe 16:30 Darbs ar Latvijas Olimpisko vienību – sportistu ģenētiskie testi un uztura uzlabošana 21:00 Par tehnoloģiju izmantošanu olimpiešu uzraudzībai, uzturam un pārtrenēšanās novēršanai 23:53 Personīgā pārtrenēšanās pieredze Elbrusā 26:49 Jaunākie ilgdzīvošanas zinātnes atklājumi. 29:40 Senescentās jeb zombiju šūnas - novecojušo šūnu problēma un risinājumi 32:11 Miljardieru investīcijas ilgdzīvošanā - vai bagātie dzīvos mūžīgi? 40:28 Ilgdzīvošanas mīti - "zilo zonu" kritiskā analīze 43:37 Kāpēc latvieši pēc 40 gadiem sporto tik maz 47:25 Nepieciešamie ikdienas paradumi ilgdzīvošanai - četri galvenie pīlāri 51:40 Viedpulksteņi un veselības mērījumi optimālai veselībai un sporta sniegumam 57:25 VO2 max kā veselības indikators 59:53 Viedpulksteņu praktiskā lietošana – pieredze ar Huawei Watch 5 1:06:20 Iekaisuma procesi fiziskās slodzes ietekmē un to kontrole 1:15:03 Treniņu līdzsvara atrašana – risks, k...

#230 Kā savu nojautu pārvērst drosmīgā rīcībā un transformēt savu profesionālo dzīvi - LAURA DENNLER UN LAURA ARNICĀNE

1 hr 57 min

Mēs, divas Lauras – Laura Dennler no platformas Cilvēkjauda un Laura Arnicāne no Patiesa Garderobe un podkāsta Māsība, dalāmies pieredzē un risinājumos, kā iekšējo sajūtu, ka gribas uzlabot savu profesionālo dzīvi vai kaut ko ārpus tās, pārvērst drosmīgā rīcībā, pat ja ir jārēķinās ar ierobežojumiem. Tas ir iespējams arī, ja ģimenē ir mazi bērni, kredīti, laika trūkums un nesapratne no tuvākajiem. Mēs piesargājamies no ieilguša stāvokļa, kurā neklājas slikti, bet labi arī nav. Tas ir bīstams dzīves posms, kas pakāpeniski ved uz bedri. Te dalāmies ar saviem pieredzes stāstiem, izgāšanos un risinājumiem. Saruna ir arī par vidi apkārt, kas ietekmē gan cilvēka lēmumus, gan iespējas. Tā ir saruna par to, ka nav jāgaida perfekti apstākļi, lai pievērstos tam, kas tevi patiesībā interesē. Var pietikt ar 10% iespējām (reizēm pat mazāk) un gatavību rīkoties, it kā tas ir iespējams, pat ja neredzi visu ceļu. Saruna noderēs cilvēkam, kurš jūt, ka ir pienācis laiks kaut ko mainīt, bet vēl nezina, kā to izdarīt, nesabojājot ko citu savā pārējā dzīvē. Piesakies Cilvēkjaudas jaunumiem, ja negribi palaist garām iespējas, kas tev palīdzēs īstenot savus mērķus. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams radošiem projektiem - moderni aprīkotas studijas un daudzpusīgas telpas pasākumiem. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads - bīstamākais stāvoklis, kur iestrēgstam un zaudējam iespējas 4:29 Kāpēc pievērst uzmanību tam, ka darba vidē pavadām vairāk laika nekā ar saviem mīļajiem 9:04 Pirmais un otrais cilvēku loks dzīvē, kas ietekmē tavus lēmumus 10:34 Ilūzija par zināšanu vākšanu un spēju rīkoties 13:55 Gudra vai savtīga rīcība, ja izvērtējam draugus pēc viņu ietekmes uz to, kādi kļūstam? 19:53 Pētījumi par draugu ietekmi uz veselību un finansēm 25:02 Kā satikt jaunus draugus citās valstīs un pilsētās 32:02 Vīriešu draugu grupu veidošanas izaicinājumi - pirts māsām sanāk, vīriešiem – ne gluži 34:3...

#229 CILVĒKJAUDA BIZNESĀ: Grāmatvedības risinājumi, lai ietaupi laiku, naudu un nervus - SIGITA KEIŠA

1 hr 25 min

Šī Cilvēkjauda Biznesā saruna ir atbildes uz jautājumiem par grāmatvedības risinājumiem dažādās situācijās, lai, rūpējoties par saviem ienākumiem, nezaudē naudu, laiku un nervus. Sigita Keiša ir sertificēta nodokļu konsultante un grāmatvedības aģentūras "Kamelota" vadītāja ar milzīgu pieredzi visadažādāko grāmatvedības problēmu risināšanā. Sigita piedāvā risinājumus gan iesācējiem, gan pieredzējušiem uzņēmējiem, lai palīdzētu izvairīties no nodokļu riskiem, kas var ietekmēt jūsu biznesa panākumus. Jautājumu uzskaitījums un laika norāde, kad Sigita atbild konkrēto jautājumu, ir redzams 229. intervijas lapas lejpusē. Tur vari sameklēt tos jautājumus, kas aktuāli tev un klausīties atbildes uz tiem. Jautājumi ir sagrupēti pa tēmām: 4:16 Iesācējiem uzņēmējdarbībā 10:06 Pašnodarbinātajiem 22:05 Autoratlīdzību saņēmējiem 26:47 Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (SIA) 34:57 Attaisnotie izdevumi un čeku dokumentēšana 40:39 Sadarbība ar grāmatvedi, procesi un efektivitāte 49:54 Problēmsituācijas ar grāmatvedi 56:03 Algu administrēšana un optimizācija 01:01:32 Naudas piesavināšanās un krāpšanas novēršana 01:06:18 Lieli uzņēmumi un grāmatvedības riski 01:10:49 Grāmatvedības digitalizācija 01:15:36 Kādas ir biežākās kļūdas, ko uzņēmumi pieļauj, ieviešot digitālās grāmatvedības sistēmas, un kā no tām izvairīties?

#228 Sargi savu dzīvību ar zināšanām: onkologa padomi vēža diagnostikā - DR.ARVĪDS IRMEJS

1 hr 14 min

Dr. Arvīds Irmejs šajā sarunā atklāj dzīvību glābjošus faktus par vēzi. Dakteris parāda, kā vēzis attīstās un kā tas kļūst arvien viltīgāks laika gaitā, tāpēc agrīnai diagnostikai un mamogrāfijas metodei ir izšķiroša nozīme, lai glābtu dzīvību un saglabātu dzīves kvalitāti. Pat neliela kavēšanās var dramatiski mazināt izveseļošanās iespējas. Dakteris arī norāda, kā 40% vēža gadījumu ir novēršami ar dzīvesveida izmaiņām. Dr. Arvīds Irmejs ir krūts ķirurģijas virsārsts PSKUS. Viņš ir RSU asociētais profesors, Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta direktors. Latvijas ārstu biedrības ceremonijā "Gada balva medicīnā" viņš saņēma balvu "Gada cilvēks medicīnā 2021". Šajā sarunā ārsts stāsta par mūsdienu ārstēšanas iespējām, pateicoties kam 80% sieviešu ar krūts vēzi vairs nav jāuztraucas par krūts zaudēšanu. Dakteris sniedz gan praktisku informāciju par skrīninga iespējām Latvijā, gan emocionālu atbalstu un cerību. Tā ir saruna, kas daudzas sievietes un viņu ģimenes var pasargāt no priekšlaicīgas nāves novēloti konstatēta vēža dēļ. Šīs intervijas saturs ir veidots sociālās kampaņas ietvaros, kas veltīta krūts veselībai. Kampaņa Latvijā tiek organizēta sadarbojoties ar krūts vēža pacientēm, pacientu organizācijām, vēža pacientu atbalsta organizāciju Onkoalianse, vadošajiem ārstiem ķīmijterapeitiem un farmācijas uzņēmumu Novartis. Sarunā pieminētos informācijas avotus un saites atradīsi 228. sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 - Agrīnā diagnostika glābj dzīvības 00:02 – Iepazīšanās ar Dr. Arvīdu Irmeju 00:04 - Krūts slimību centra darbība un komanda 00:05 - Darba ikdiena un izmaiņas ārsta karjerā 00:06 - Vīriešu krūts vēzis - retāk sastopams, bet tas pastāv 00:08 - Ticības loma ārsta darbā, kas Dr. Irmejam dod spēku  00:10 - Pozitīva komunikācija ar pacientiem, kad svarīgi fokusēties uz risinājumiem, nevis sliktākajiem scenārijiem. 00:14 - Svarīgi, lai pacients nebūtu viens, saņemot diagnozi. 00:19 - Mūsdienu iespējas saglabāt krūti 00:22 - Māņticības iete...

#227 Kā palikt optimistam pat visbīstamākajos ūdeņos - rekordists KĀRLIS BARDELIS, Bored of Borders kapteinis

2 hr 9 min

Šo interviju ar Kārli Bardeli ierakstījām šī gada februārī un bijām plānojuši to publicēt februāra beigās. Bet tad notika neiedomājamais. Liktenīgajā 24. februāra vakarā Kārli, Bored Of Borders kapteini, nogādāja slimnīcā, kur viņam tika veikta steidzama smadzeņu operācija, kam dažas nedēļas vēlāk sekoja diagnoze par smadzeņu audzēju. Kārlis ir sešu Ginesa rekordu ieguvējs. Trijos no tiem viņu neviens nevarēs pārspēt un tie vienmēr piederēs mūsu Kārlim. Šobrīd, kad Kārlis atgūst savu spēju runāt, šī intervija ir iespēja dzirdēt par Kārļa episko astoņu gadu ceļojumu apkārt pasaulei. Par airēšanu pāri Indijas okeānam un viņa dramatiskajām dienām bīstamās Somālijas tuvumā, kā arī par piedzīvojuma noslēguma posmu, braucot 5000 km ar velosipēdu pāri Āfrikai. Saruna ir par optimismu kā dzīves svarīgāko īpašību, spēju transformēt neveiksmes enerģijā, par negaidīti atrastu mīlestību un simbolisko atgriešanos pasaules apceļošanas sākumpunktā.  Aicinu tevi pievienoties Kārļa atbalstam ar ziedojumu, kas ģimenei palīdzēs segt milzīgos medicīniskos izdevumus, lai Kārlis var saņemt viņam nepieciešamo ārstēšanu: Bankas konts: LV05HABA0551024115873 Saņēmējs: Kārlis Bardelis Maksājuma mērķis: Kārļa Bardeļa rehabilitācijai Bored of Borders komanda un Kārlis saka lielu paldies filmas ģenerālsponsoram DEPO - par draudzību kopš 2017.gada un atbalstu filmai "AIZSNIEGT DZELMI. Vienatnē pāri klusajam okeānam". Informāciju un saites, kas pieminētas šajā intervijā, atradīsi 227. sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 02:11 Ievads - saruna ar Kārļa mammu par Kārļa veselībs stāvokli pēc smadzeņu operācijas 11:19 Ceļojuma statistika - kā 8 gadu garumā Kārlis pieveica ceļu apkārt pasaulei 13:07 Ekspedīcijas posmi piedzīvojumam, kas sākās un noslēdzās Namībijā 16:31 Indijas okeāns un Malaizija - 172 dienas pāri Indijas okeānam 20:07 Kā laiva palika “gūstā”, kas izjauca plānus 24:15 Atgriezties Somālijā pēc neizdošanās un uzdrošināties vēlreiz pamatīgi riskēt 27:04 Kaut vai norāpot, bet lai “v...

#226 Par finanšu drošību trauksmainā laikā, lai pasargātu sevi un ģimeni - finansists KĀRLIS DANĒVIČS

1 hr 48 min

Pēc finansista Kārļa Danēviča viesošanās Cilvēkjaudas klubā saņēmām daudz atsauksmju, kā viņa atbildes uz jautājumiem palīdzēja nomierināt kara draudu baiļu iespaidā satrauktos prātus un pārslēgties uz savu dzīvi. Tāpēc lūdzu Kārlim, lai ierakstām arī interviju Cilvēkjaudā, kas būtu pieejama visiem. Kārlis piekrita. Vienīgi mums neizdevās atrast datumu, kad abi esam Rīgā vienā laikā, tāpēc šo interviju ierakstījām attālināti. Paldies studijai Power-Up SPACE par šo iespēju! Šajā sarunā Kārlis sniedz savu, pieredzē un apkopotā informācijā balstītu skatījumu par ģeopolitisko situāciju, kas rada daudz raižu. Viņš piedāvā racionālu pieeju kara draudu izvērtēšanai un norāda uz latviešu lielāko vājumu — tendenci ļauties negatīvismam un populistu solījumiem. Kārlis pārliecinoši argumentē, kāpēc mums nav jāpārvērtē Krievijas militārā varenība, skaidro Baltijas valstu stratēģisko nozīmi Eiropas drošības kontekstā un dalās praktiskos padomos par finanšu un īpašumu drošību iespējamo ekonomisko izaicinājumu priekšā. Ar spēcīgu vēstījumu par latviešu spītības pozitīvo potenciālu, Kārlis mudina neļaut bailēm paralizēt mūsu ikdienu un lēmumu pieņemšanu. Viņš arī sniedz vērtīgus padomus par investīcijām un personīgo finanšu pārvaldību mainīgajos globālajos apstākļos. Kārlis ir SEB bankas valdes loceklis, Baltic Institute of Corporate Governance padomes loceklis, SOS bērnu ciematu Latvijā padomes priekšsēdētājs, SOS Children Villages International senators. Būsim laimīgi par tavu atbalstu SOS bērnu ciematiem. Ja tev ir svarīgi, ka varam turpināt Cilvēkjaudas darbu ar jaunām intervijām un lai tās visiem ir pieejams bez maksas, tad, lūdzu, atbalsti mūs kādā no šiem veidiem, kas palīdzēs segt daļu no Cilvēkjaudas izmaksām. Sarunā pieminēto informāciju atradīsi 226. sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 9:21 Kārļa Danēviča ieteikumi, uz kā balstīt savus spriedumus par kara draudiem, lai tie būtu racionāli 11:49 Kādiem apstākļiem izpildoties, būtu pamats lielākam satrauku...

See all 200 episodes

–

0 ratings from members

5
4
3
2
1

Rate this podcast

Log in to rate and review the shows you listen to.

No reviews yet — be the first member to rate "CILVĒKJAUDA".

This podcast, its content and its artwork are not owned by, affiliated with, or endorsed by Castquire.

Keep listening

Discover more podcasts like this.

Browse podcasts See the charts

Up next

  1. Nothing queued. Use + Queue on any episode to line it up.

0:00 0:00

Cookies

We set only what the site needs to sign you in and remember your theme. No advertising, no analytics. Read more.